Personāla motivēšanas teorijas

3. Stimulējošā motivēšanas teorija
Stimulējošās motivēšanas teorijas izskaidro atalgojuma un soda lomu cilvēku pašreizējā un nākotnes rīcībā.
B.F.Skinsers pierādīja šīs teorijas atziņu pielietošanu jebkura cilvēka motivēšanā. Motivēšana sākās no stimuliem, kas saistīti ar personīgiem, organizācijas un ārējiem faktoriem. Taču reālā darbinieka rīcība atkarīga no iepriekšējiem secinājumiem un pieredzes par atalgojuma sistēmu organizācijā. Parasti organizācijā jābūt četrām stimulēšanas metodēm:
1. pozitīvās stimulēšanas metode – nozīmē palielināt atalgojumu par efektīvāku, organizācijas prasībām atbilstošāku izpildīto darbu. Mērķis ir labvēlīgas situācijas izveidošana, lai stimulētu darbinieku darboties efektīvāk atbilstoši šīsdienas prasībām arī nākotnē;
2. izvairīšanās stimulēšanas metode – nozīmē izvairīties no sodīšanas par ne visai atbilstošu darbinieku rīcību. Mērķis ir pozitīvu rīcību stimulēšana nākotnē, jo ir cerība, ka „kauna sajūta” vairs neļaus darbiniekam strādāt nolaidīgi un bezatbildīgi;
3. sodīšanas stimulēšanas metode – nozīmē noteikt sodu darbinieka nepareizas rīcības gadījumā. Šajā gadījumā mērķis ir rīcības uzlabošana nākotnē, lai darbinieks neatkārtotu savas kļūdas;
4. ignorēšanas stimulēšanas metode – nozīmē vienkārši ignorēt kādu ne visai pareizu darbinieka rīcību. Mērķis ir ignorējot izskaust tāda veida rīcību.
…