Personības attīstība dažādu personības psiholoģijas teoriju skatījumā

Lai labāk izprastu Z.Freida aprakstītās personības psihoseksuālās attīstības stadijas, vispirms ir jāiepazīstas ar Z.Freida personības struktūras teoriju.
Pēc Z.Freida pieņēmuma, cilvēka personība sastāv no trim prāta sistēmām (Id, Ego, SuperEgo), kuru starpā valda sacensība par noteiktu pieļaujamo psihiskās enerģijas daudzumu. Prāta trīs sistēmas funkcionē un atrodas noteiktās attiecībās viena ar otru.1
Z.Freids uzskatīja, ka Id (Tas) ir personības sākums, kurš sakņojas indivīda bioloģijā. Primāri tas sastāv no neapzinātiem seksuālā un agresijas instinktiem (libido Eros un libido Tanatos). Id ietilpst cilvēka primitīvās vēlmes un impulsi. Šie impulsi neatlaidīgi cenšas izlauzties ārējā realitātē. Tādējādi Id tiek saprasts kā amorāls, jo nav saistīts ar sabiedrības kārtību un normām. Tas darbojas saskaņā ar baudas principu, un šo impulsu mērķis ir vienmēr un bez kavēšanās panākt pilnīgu realizēšanos un apmierinājuma iegūšanu.
Ego (Es). Tā kā cilvēki nedzīvo sociālā vakuumā, viņi nedrīkst rīkoties, kā vien viņiem iegribas. Ego ir Id organizētā daļa, kas veidojusies, lai nodrošinātu impulsu virzienu. Personas vajadzības prasa piemērotu sadarbību (transakcijas) ar apkārtējo vidi, ja viņi patiesi grib kļūt apmierināti. Apzināto Ego raksturo loģiska un racionāla domāšana, tas tiek galā ne tikai ar Id impulsiem, bet arī ar SuperEgo prasībām. Z.Freids to redzēja tā: “...Ego ir līdzīgs kaujas laukam, kurā Id un SuperEgo armijas pastāvīgi saduras.” Galvenā Ego daļa darbojas apziņā, tomēr daži procesi ir neapzināti un kalpo, lai aizstāvētu personu no nemiera, kuru izraisa Id un SuperEgo prasības.2 …