Ikdienā visai bieži var dzirdēt vārdu “personība”, taču, pajautājot tam, kas šo terminu lietojis, ko viņš ar to domā un saprot, visai reti var dzirdēt konkrētu un kodolīgu atbildi. Pārsvarā cilvēki min kaut ko nenoteiktu un bieži vien šīs atbildes ir visai atšķirīgas. Dažreiz tādu vispār nav. Saprotams, ka ikdienā cilvēki nepievērš daudz uzmanības lietojamo vārdu izvēlē. Bieži vien tiek lietoti tādi vārdi, kas pēc runātāja domām visprecīzāk atbilst lietas būtībai, pat neiedziļinoties to konkrētajā nozīmē un skaidrojumā. To vēl varētu saprast, jo ikdienā lietojamā sarunvaloda ir ļoti atšķirīga no zinātniskās vai literārās valodas. Bet ko ar vārdu “personība” saprot zinātnieki, psihologi un citi pētnieki, kas dziļāk pētījuši cilvēka psiholoģiju? Kāds ir viņu viedoklis un skaidrojums šīm vārdam?
Vēlēšanās noskaidrot, ko nozīmē “personība”, kā to pēta un no kā tā sastāv, lika mums izvēlēties rakstīt referātu tieši par šo tēmu, jo ikdienā valda diezgan liela nenoteiktība, runājot par personību. Nepastāv vienots, konkrēts viedoklis par to, kas tiek saprasts ar šo vārdu. Nolēmām izpētīt vairāku psihologu un pazīstamu zinātnieku izvirzītās koncepcijas saistībā ar personību. Ko par šo tēmu domā cilvēki, kas savu dzīvi veltījuši psiholoģijai un devuši lielu ieguldījumu tās attīstībā. Šiem cilvēkiem noteikti būtu jāzina personības nozīme, to veidojošie elementi un nosacījumi. Tāpēc mūsu darbā tiks aplūkotas vairāku pētnieku izvirzītas teorijās un principi, lai gūtu skaidru priekšstatu, kas ir personība, kā par tādu kļūt, kās to nosaka un kādi elementi veido personību kopumā.
Cilvēkus bieži vien nomoka jautājumi, vai es esmu un kāds es esmu kā personība? Vai un kādu personību es parasti saskatu citos? Atbildēt uz šiem jautājumiem varētu palīdzēt tuvāka gan savas personības izpēte ar dažādu personības pētīšanas metožu palīdzību, gan citu cilvēku izzināšana, vadoties pēc personību nosakošiem elementiem un kritērijiem, kas arī tiks aplūkoti šajā referātā. Svarīga ir tieši sevis paša iepazīšana, tikai pēc tam var pētīt citus.…
