Secinājumi
Lasot un meklējot informāciju par šo tēmu, ieguvu ļoti daudz jaunas zināšanas. Sabiedrība ar lielāku izpratni sāk uztvert pusaugu mātes, neprecētos pārus (kopdzīve bez laulības), kā arī tos, kas jau 20 gadu vecumā veido karjeru un tikai ap 50 gadiem domā par bērniem. Šādu stereotipu nojaukšana ir ļoti pozitīva, jo nevienam nevajadzētu dzīvot pēc kādiem nerakstītiem likumiem, bet pēc savām spējām, izjūtām, pēc tā kas pašu dara laimīgu. Nodzīvojot savu dzīvi vienmēr pienāks miršanas brīdis, cilvēki cenšas runājot izvairīties no šīs tēmas, tas ir saprotams, jo neviens nevēlas apzināties patiesību par dzīves beigām. Tas kā mēs būsim dzīvi nodzīvojuši ir atkarīgs tikai no mums pašiem, tādēļ nedomāsim par nāvi kā par beigām, bet domāsi kā šobrīd mēs varam pozitīvi ietekmēt sevi un mīļos mums apkārt, lai pēc aiziešanas “tai pasaulē” paliktu par mums siltas un gaišas atmiņas.
…