Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir hroniska saslimšana, kas rodas gadījumos, kad asinsspiediens artērijās pastāvīgi pārsniedz normālo līmeni. Visbiežāk šī saslimšana piemeklē pieaugušos un vecāka gadagājuma cilvēkus un tās izplatība būtiski palielinās līdz ar vecumu – aptuveni 63% cilvēku vecumā virs 60 gadiem cieš no hipertensijas (Meredith et al., 2020). Hipertensija ir viens no galvenajiem riska faktoriem sirds un asinsvadu slimībām, piemēram, insultam, sirds mazspējai un infarktam, un tās negatīvā ietekme uz veselību var būt ilgstoša un progresējoša (Chen et al., 2022). Tā tiek dēvēta par "kluso slepkavu", jo bieži vien pacientiem nav izteiktu simptomu un slimība var palikt neatklāta ilgu laiku. Tomēr, ja hipertensija netiek kontrolēta, tā var izraisīt nopietnas komplikācijas tostarp nieru bojājumus, redzes pasliktināšanos un kognitīvo funkciju traucējumus (Israfil et al., 2022).
Šīs slimības attīstību ietekmē dažādi faktori, kas var būt gan ģenētiski, gan vides ietekmēti. Vecums, ģimenes anamnēze, neveselīgs uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums, kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohola lietošana), ilgstošs stress un aptaukošanās ir galvenie hipertensijas attīstības riska faktori (Chen et al., 2022). Īpaši svarīgi ir tas, ka dzīvesveida paradumi, piemēram, pārmērīgs sāls patēriņš un nepietiekama fiziskā aktivitāte, būtiski palielina hipertensijas risku (Meredith et al., 2020). Savukārt to var ārstēt vai ierobežot izmantojot dažādas metodes, piemēram, mainot dzīvesveidu, lietojot atbilstošus medikamentus (Israfil et al., 2022). …