Jēdziens „kvalitāte” pēdējos gados ieņem ļoti nozīmīgu vietu visdažādākajās dzīves sfērās, arī piena un piena produktu kvalitāte šobrīd ir ļoti aktuāls un svarīgs jautājums. Tāpēc termini „kvalitāte”, „kvalitātes nodrošināšana” u.c termini tiek lietoti arī attiecībā uz pienu un tā produktiem.
Piena kvalitātes vērtēšana ir viena no visprecīzāk reglamentētajām pārtikas kvalitātes vērtēšanas sistēmām pasaules mērogā. Lielu ieguldījumu šajā jomā devusi Starptautiskā Piensaimnieku federācija (IDF), uz kuras dokumentiem balstīti ISO un Codex alimentarius standarti pienam un tā produktiem. Tomēr visdetalizētāk izstrādātas, šķiet, ir ES prasības, kas ietvertas pamatdokumentā – Eiropas Padomes direktīvā 92/46/EEC, kā arī citos dokumentos.
Saprotams, ka, runājot par piena kvalitāti, jāsāk ar piena ieguvi fermās un ar govju veselību. Tradicionāli Latvijā ir ļoti stingra govju veselības kontrole. Lai gan jau sen jau Latvijā nav reģistrēta govju bruceloze un govju tuberkoloze, tomēr visas slaucamās govis katru gadu tiek izmeklētas uz šīm slimībām, kā arī uz leikozi. Pienotavās pienu pieņem tikai tad, ja ir veterinārais sertifikāts.
Ļoti svarīgi ir piena ieguves apstākļi fermā, tīrība, slaukšanas procedūras, piena atdzesēšana u.c. darbi. Šie nosacījumi ir iestrādāti pilnīgā saskaņā ar ES direktīvu 92/46/EEC Valsts Veterinārā dienesta izdotajos noteikumos.
Ņemot vērā, ka procentuāli krietni vairāk ir tādu piena lopu ganāmpulku, kurā ir viena vai divas govis salīdzinot ar ganāmpulkiem, kuros ir vairāk par 10 govīm, nav šaubu, ka nepieciešama elastīga pieeja fermu vērtējumam. Galvenā uzmanība jāpievērš piena kvalitātei un vispārējai higiēnai, otrajā plānā atstājot jautājumus, kas gan veicina piena kvalitātes nodrošināšanu, taču nav absolūts kvalitātes rādītājs: fermas izmēri, sienas, grīdas, logi, palīgtelpu iekārtojums u.c.…
