Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiska politiskā režīma neatņemams elements. Taču pilsonisko sabiedrību nevar radīt ar pavēli no augšas: gan pārejā no tradicionālās uz mūsdienīgo, gan arī pārejā no totalitārisma uz demokrātiju šis veidojums top, valsts un tās pilsoņu attiecībās pakāpeniski iedibinoties demokrātiskiem principiem. Balstīdamies uz likumā garantētajām pilsoņu tiesībām (tās paredz pilsoniskās sabiedrības aizsardzību pret valsts patvaļu un centieniem reglamentēt pilsoniskās sabiedrības darbību),..pilsoniskā sabiedrība palīdz pilsoņiem realizēt savas ekonomiskās, politiskās, reliģiskās un citas intereses.
Pilsoniskās sabiedrības ekonomiskais pamats ir regulējamas tirgus attiecības un daudzveidīgas īpašuma formas, bet politiskais pamats – pilsoņu līdzdalība valsts un sabiedrības lietu kārtošanā.
Demokrātiska pilsoniskā sabiedrība gan atsevišķiem, gan kolektīviem nodrošina pašrealizācijas iespējas:
katrs sabiedrības loceklis var brīvi izvēlēties savas politiskās un ekonomiskās esamības formu;
sabiedrībā pastāv uzskatu plurālisma un sirdsapziņas brīvība;
ikviens var piedalīties sabiedrības pārvaldīšanā un dalīt atbildību ar valsti par pieņemtajiem lēmumiem,
pilsoniskās sabiedrības ietvaros visi pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, t.i., pastāv tiesiska valsts, kurā pilsoņu tiesības tiek realizētas saskaņā ar starptautiski atzītām normām.…