Ēģiptes piramīdas vienmēr ir apvijusi mistiska un noslēpumaina aura, kas piesaistījusi daudzus cilvēkus. Šīs milzīgās akmens celtnes sevī glabā neskaitāmus noslēpumus un mīklas par to celšanu un nozīmi.
Ēģipte, kura rietumos un austrumos no kaimiņzemēm nošķīra klinšu kalni un plaši tuksneši, bet dienvidos- Nīlas krāces, gandrīz pilnīgi bija izolēta no pārējās pasaules. Ar to lielā mērā izskaidrojams ēģiptiešu kultūras savdabīgums.1
Senajā Ēģiptē nepastāv cits pasaules uzskats kā vien reliģiskais, pretēji mūsu sabiedrībai, kur līdztekus pastāv gan reliģiskais, gan laicīgais pasaules uzskats.
Senās Ēģiptes vēsture mums ir atstājusi bagātīgu rakstu pieminekļu klāstu, pēc kuriem šodien varam spriest par viņu reliģiskajiem priekšstatiem. Viens no reliģiskajiem paveidiem, kā izpaudās sakrālās lietas bija piramīdas, kas iemiesoja valdnieka reliģisko un sabiedrisko spēku.
Pēc Ziemeļēģiptes un Dienvidēģiptes apvienošanas Ēģiptes vēsturē sākās jauns posms, kas nesa līdzi arī mākslas dzīves uzplaukumu. Visslavenākie ēģiptiešu mākslas pieminekļi, protams, ir piramīdas – rakstītās vēstures rītausmā celtas grandiozas un reizē vienkāršas konstrukcijas, kas kalpoja kā faraonu kapenes. To absolūtais skaistums pārsteidz, turklāt, iedomājoties apstākļus, kādos tās radītas, mūs pārņem dziļa godbijība.2
Piramīdas cilvēkos arvien izraisījušas apbrīnu ar saviem izmēriem, skarbo un stingro ārējo veidolu, jo šajā akmens masā ir iedzīvināts milzīgs cilvēka roku, saprāta un drosmīgas radošas domas spēks. Piramīdas it kā simbolizē mūžību, bet šo gigantisko būvķermeņu akmens plākšņu un to šķautņu samēri – Visuma dievišķo harmoniju. Ēģiptes spožajai, žilbinošajai saulei spīdot, asās, tumšās ēnas vēl kāpināja šo celtņu formu racionālo skaidrību. Plānojums, kā arī akmens plākšņu slīpņu samēri bija ēģiptiešu priesteru svēts noslēpums, jāpiebilst, ka ēģiptiešu izcilākie arhitekti ir piederējuši pie priesteru kārtas.…
