Cilvēku aktivitāšu iemeslu pētījumiem pamati tika likti jau sirmā senatnē. Gan Aristotelis, gan Demokrīts, Lukrēcijs, Platons un Sokrāts runāja par vajadzību kā “dzīves skolotāju” . Piemēram, Demokrīts uzskatīja vajadzību par galveno civilizācijas attīstības dzinējspēku, kas ne tikai radīja iespējas realizēties emocionālajiem pārdzīvojumiem, bet arī bija pamats valodas izveidei.
Aristotelis bija pirmais, kas pareizi formulēja cilvēka uzvedības mehānismus. Viņs uzskatīja, ka cilvēka aktivitātes vienmēr ir cieši saistāmas ar mērķi. Mērķis var būt kā tēls, tā arī priekšmets un tam attiecībā uz subjektu var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme.
Krietnu laiku vēlāk – XVIII gadsimta nogalē, franču materiālists E. Kondiljaks vajadzības izprata kā nemieru, ko izraisa kaut kā trūkums. Viņš uzskatīja, ka tieši pateicoties vajadzībām veidojas visi fiziskie un garīgie ieradumi.
Tikai XX gadsimta sākumā parādās teorijas, kas turpmākajā cieši saista vajadzību, motīvu un motivāciju jēdzienus (K. Levin, 1926, G. Allport, 1937 u.c.). Tajās jau veikta zināma to klasifikācija. Izdalītas organiskās un psihogēnās vajadzības, kas rodas audzināšanas un izglītības ietekmē (H. Murrey, 1938). Pie pēdējām attiecināmas arī vajadzības gūt panākumus, vajadzības pēc afilācijas, agresijas, neatkarības, cieņas, drošības u.c [10.,9.-14.lpp.].
Mūsdienās ir izstrādātas vairākas vajadzības definīcijas. Latvijā plašāk pielietotā ir šāda;
Vajadzība ir vairāk vai mazāk pastāvīgs darbību, enerģijas vai informācijas trūkums, kas nepieciešams indivīda veiksmīgai funkcionēšanai un attīstībai. Parasti vajadzības iedala vitālajās (viss, kas ir nepieciešams izdzīvošanai, ieskaitot ēdienu, skābekli, miegu u.c), sociālajās (sazināšanās, kolekcionēšanas, saprašanās u.c.), un garīgajās (mīlēt, rīkoties pēc atziņām, pašizteikties u.c.). Vēl vieglāk vajadzības iedalīt tikai divās grupās:
1) vajadzības, kuru apmierinājums nodrošina fizisko eksistēšanu un izaugsmi,
2) vajadzības, kuru veidošana un apmierinājums nodrošina psihes attīstību un garīgo
izaugsmi (sociālās un garīgās vajadzības).
…
