Pēdējo gadu laikā visā pasaulē ir pieaugušas energoresursu izmaksas. Ir zināms, ka ēkas ir vislielākais atsevišķais enerģijas patērētājs, tās patērē vairāk enerģijas nekā rūpniecība vai transports. Atbilstoši kurināmā dārdzības pieaugumam pasaulē ir pieaugušas arī ēku siltumizolācijas valsts regulēto normatīvu prasības. Lielākai daļai ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestība neatbilst mūsu klimatam un siltuma cenām. Tas nozīmē tikai to, ka agrāk celtajām ēkām 1m3 apsildīšanai tiek patērēts 5 – 6 reizes vairāk enerģijas nekā piemēram, Skandināvijas valstīs. No tā var secināt, ka mēs lielāko daļu no saviem ienākumiem izmantojam, lai apkurinātu kosmosu, un šo zudumu samazināšana ir liela problēma celtniecības nozarē. Siltumizolācijas izmaksas normāli izolētai ēkai sastāda 3 – 5 % no kopējām ēkas izmaksām. Atmaksāšanās laiks siltumizolācijas materiālam ir īss, salīdzinot ar plānoto ēkas mūžu. Tādēļ visi siltināšanas darbi jāveic, rēķinoties ar to, ka ēkai jāpastāv vismaz vēl 50 gadus, kas tehniski ir pilnīgi iespējams, bet kurināmā cenas turpinās augt.
Daudzās padomju laikā būvētajās mājās pirmās stāva iemītniekiem problēmas sagādā caur grīdu no pagrabtelpām vai arī grunts plūstošais aukstums un bieži vien arī mitrums. Lai šos trūkumus novērstu pirmās stāva grīdas ir jāsiltina.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pirmajos stāvos ieplūst aukstums varētu būt māju nepareiza konstrukcija. Liela nozīme ir ari nesakārtotajiem un mitrajiem pagrabiem.
Arī mūsdienās mēdz gadīties, ka projektētāji, izstrādājot būvprojektus, nav paredzējuši pietiekamu siltumizolāciajas slāni vai arī vienkārši piezīmēs nav norādījuši uz risinājumiem, kā rezultātā būvnieks, lai ieekonomētu uz materiāliem arī nepilnīgi realizē šo tik ne mazsvarīgo lietu, kā pirmā stāva grīdu siltumizolāciju.…
