Secinājumi
No 1873. gada un līdz šīm laikam saglabājas Vispārīgo Dziesmu, ka arī Deju svētku tradīcija. Tie ir tradicionālās kultūras neparasta vienība un sakausējums. No vienas puses – tautas svētki, ar folkloru repertuārā, tukstoš dziedātāju tautas tērpos un tautas ieražām. Bet vēl ir otra puse – profesionālu komponistu, diriģentu, koristu un dejotāju darbība. Vēsturisks un arī mūsdienu Dziesmu svētku mērķis, kas īstenojas caur katru svētku dalībnieku, ir tautas nacionālās vienotības un identitātes kopīga svinēšana. Ikviens dalībnieks un ikviens skatītājs no jebkādas pasaules daļas ir aicināts kopā ar citiem izjust un apliecināt savas tautas pašapziņu un vienotību.
Tēzes
1. Dziedāšanas svētku pirmsākumi iezīmējās Austrijas, Šveices un Vācijas amatierkoru darbībā, ko pārņēma vācbaltiešu vīru koru dziedāšanas biedrības.
2. Šie svētki iedibina tradīcijas, kas nav zudušas līdz mūsdienām – svētku gājiens, karogi, virsdiriģentu institūts, kopkora koncerts, koru kari, goda mielasti un balles.
3. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gada 26.–29. jūnijā, Rīgā, kur bija 1 019 dalībnieku un apmēram 20 000 skatītāju.
4. I Dziedāšanas svētkos pirmais koncerts bija tieši Garīgās mūzikas koncerts Domu baznīcā ar 3600 klausītājiem, kas kļuva par ierastu tradīciju.
5. Dziesmu svētkiem gatavojās ļoti rūpīgi, jo katri nākošie bija grandiozāki gan dalībnieku ziņā, gan repertuāra izvēlē.
6. Svētku gājiens, kas sākās no RLB nama uz svētku vietu Ķeizardārzā, patika cilvēkiem un palīdzēja viņiem sajust vienoto Latviju, ka arī lika lepoties par savu tautu.
7. Pirmajā Dziesmu svētku repertuārā vairāk bija izmantotas ārzemju komponistu un cittautu dziesmas.
8. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos kopkoris un apvienotie kori ir dziedājuši jau vairāk kā 687 dziesmas, kur 480 dziesmas svētku repertuārā ir iekļautas tikai vienreiz, savukārt 174 ir latviešu tautasdziesmu apdares.
9. Dziesmu svētku programmā tiek iekļautas vairākas patriotiskas dziesmas, kuru autori bija daudzi populāri latviešu komponisti.
10. Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”, kura skanēja visos Dziesmu svētkos, uzrakstīja Baumaņu Kārlis ar Vili Plūdoni.
…
