Savukārt skraji platlapju meži un parkveida pļavas ar saules apspīdētiem koku stumbriem pastāvēja pateicoties lielajiem savvaļas zālēdājiem (sumbriem, tauriem), un vēlāk arī mājlopu ganīšanai. Skrajos apstākļos augušie vecie ozoli ir ļoti nozīmīgi lapukoku praulgrauzim – Eiropā apdraudētai vaboļu sugai, kam nepieciešami resni, dobumaini lapu koki. Lai paildzinātu praulgrauzim un daudzām citām retām sugām piemēroto veco ozolu mūžu, kā arī nodrošinātu nepieciešamos gaismas apstākļus uz to mizas augošajām retajām ķērpju sugām, ap šiem kokiem veikta apēnojošo krūmu un jaunāko koku izzāģēšana. Projekta ietvaros boreālo meža biotopu un platlapju koku apsaimniekošana Ziemeļgaujā veikta 288 ha platībā. Medņu riesta vietās egļu paauga izzāģēta 129 ha platībā. Kopējā apsaimniekotā mežu platība ir ap 400 ha (ap 21 ha platībā boreālo mežu biotopi sedzas ar medņu riesta vietām). Projekta ietvaros ierīkoti arī trīs aizsprosti uz meliorācijas grāvjiem divās medņu riesta vietās, lai atjaunotu vēsturisko hidroloģisko režīmu, kas traucēja egļu paaugas attīstībai. Lai netraucētu putnu ligzdošanu, apsaimniekošanas pasākumi mežos tika veikti ārpus putnu ligzdošanas sezonas. Jauna paaugas izciršana boreālajos mežos un medņu riestu vietās varētu būt nepieciešama apmēram pēc 10 gadiem, savukārt atkārtota krūmu izciršana ap vecajiem platlapju kokiem vietās, kas netiek noganītas, jau pēc pāris gadiem.
8.Dabas aizsardzība
Dabas aizsardzībai Latvijā ir dziļas tradīcijas. Senajiem latviešiem dabas aizsardzība bija dzīves veida daļa. Seno cilšu ētikas un saimniekošanas pamatā ir dabas pielūgsme. Latvijā ir saglabājušies svētavoti, svētbirzes, svētkoki. Jau no 16.gs. spēkā bija medību un meža koku izmantošanas kārtības likumi.
…
