Platona uzskati par morāli un politiku.
Platona uzmanības centrā bija morāli politiskie jautājumi. Tas visspilgtāk atklājas Platona darbā „Valsts”, kas nenoliedzami ir viens no galvenajiem un pazīstamākajiem dialogiem. Arī daudzos citos gadījumos Platons atgriežas pie šiem jautājumiem kā pašiem būtiskākajiem.
Pats svarīgākais morāli politiskais jautājums ir jautājums par taisnīgumu un šī taisnīguma nodibināšanu. Šim jautājumam ir sava individuālā dimensija un sabiedriskā dimensija. Taisnīgums cilvēkā ir cieši saistīts ar taisnīgumu sabiedrībā un otrādi. Platona uztverē cilvēks ir sabiedrības būtne, kuras dzīve nedalāmi saistīta ar sabiedrības uzbūvi un funkcijām. Sabiedrība, tāpat kā individuālais cilvēks, ir organisms, kurā jāvalda zināmai saskaņai un taisnīgumam.
No Platona redzesviedokļa viens no galvenajiem netaisnības avotiem ir tieši zināšanu trūkums. Cilvēki dzīvo māņos jeb ilūzijās par to, kas ir taisnīgums pašos cilvēkos un sabiedrībā.
Iztēlojoties savu ideālo pasauli, Platons vienmēr patur prātā taisnības jautājumu. Valstij jābūt tādai, kas pirmām un galvenām kārtām spēj nodrošināt taisnīgumu. Valsts ideāls ir patiess, t.i, pamatots lietu būtībā, nevis cilvēku novērojumos. Tai ir sava „racionalitāte”.
Platona uzmanība īpaši pievērsta valsts struktūrai, t.i, tām atšķirīgajām funkcijām, kuras veic dažādās iedzīvotāju grupas. Platona valsts uzbūvi var attēlot šādā shēmā:
…
