Platons ir cēlies no slavenas Atēnu aristokrātu ģimenes. Viņa tēva senču vidū ir valdnieks Kodrs, bet mātes dzimta ir saistīta ar slaveno reformatoru Solonu. Pēc filozofijas vēsturnieka Diogena Laercija liecībām Platons ir dzimis 428. vai 427. gadā p.m.ē. Dzīvojis 81 gadu un miris tātad ap 347. vai 346. gadu p.m.ē. Viņa īstais vārds ir Aristokls, kā viņš esot nosaukts par godu vectēvam. Iesauku Platons, kas nozīmē „platais”, viņam iedeva vingrošanas skolotājs viņa plato plecu, varenā auguma un cīkstoņa veiksmes dēļ. Platons atbilda seno grieķu skaistuma etalonam - sportisks un atlētisks. Topošais filozofs agrā bērnībā bija zaudējis tēvu, bet, neskatoties uz to, Platons kopš bērnības ir ieguvis labu izglītību. Tā kā ģimene bija bagāta un kulturāla, kvalificēti mājskolotāji viņu izglītoja svarīgākajās zinātnēs – matemātikā, mūzikā, retorikā, dzejas mākslā utt. Aristokrātiskā vide Platonam ļāva iepazīties ar dažādu valstu zinātnieku darbiem. Platona dzimtā pilsēta Atēnas V gs. vidū bija bagātākā un ietekmīgākā sengrieķu valsts. Tomēr pēc Poloponēsas kara (431 – 404 p. m. ē.) Atēnu saimnieciskā un politiskā ietekme ievērojami samazinājās. Audzināšana un plašie sakari orientēja Platonu uz sabiedriski politisko darbību, pret kuru drīz vien parādījās liela nepatika. Noziegumi, vardarbība u.c. radīja lielu pastāvošās kārtības un organizācijas formu nosodījumu. …
