Politika kā profesija un aicinājums

1864. gada 21. aprīlī Maksa un Helēnas Vēberu ģimenē piedzimst Karls Emīls Maksimilians, kurš visā pasaulē pazīstams kā Makss Vēbers. Viņa dzīves laiks (līdz 1920. gada 14. jūnijam, kad Makss Vēbers mirst no plaušu karsoņa) aptver vienu no svarīgākajiem vācu vēstures laikmetiem – vācu valstisko organizēšanos un īstenoto politiku, vācu problēmu saasināšanos, Vācijas lomas pieaugšanu Eiropas nāciju politiskajās spēlēs, Pirmo pasaules karu un tā sekas. Šā laika problēmas kļūst par Vēbera personiskās pieredzes un domāšanas neatņemamu sastāvdaļu. Uz to ir vērstas arī viņa zinātniskās intereses, atsedzot sava laika sociālās un politiskās attiecības un to vēsturiskās sakarības.
Mūsdienu pasaules zinātniskajā uzņēmumā maksām Vēberam gandrīz vai viennozīmīgi tiek piešķirts sociologa statuss. Vēbera socioloģiskie darbi ir ne tik daudz akadēmiski akceptējami traktāti, cik sava veida akmeņlauztuves, fragmentāri projekti, kuros tiek risinātas visdažādākās problēmas. Tomēr franču sociologs Raimonds Ārons raksta: ‘’ Makss Vēbers bija zinātnes vīrs, viņš nebija nedz politiķis, nedz valstsvīrs, taču reizēm viņš bija politisks žurnālists.’’ Savukārt Vēbera draugs Ernsts Trelčs uzsver ko citu. Viņš saka, ka dvēseles dzīlēs Vēbers bijis politiķis un kaismīgs patriots.
Par darbu ‘’Politika kā profesija un aicinājums’’ ievērojamais mūsdienu politiķis un sociologs Ralfs Dārendorfs rakstīja: ‘’Nav jau nemaz tik daudz lasāmu ievadu politikas profesijā; starp tiem izceļas Maksa Vēbera darbs.’’…