Politiskie režīmi Latvijas kaimiņvalstīs

Katras valsts politisko sistēmu, tās attīstības pakāpi raksturo ne tikai tajā pastāvošā konstitucionālā kārtība, bet arī juridisko normu reālā pielietošana dzīvē, tāpēc politoloģijā lieto jēdzienu „politiskais režīms”. Tam ir plašāka nozīme nekā terminam „valdīšanas forma”, kurš raksturo politiskās sistēmas normatīvo aspektu – valstī pastāvošo formālo konstitucionālo kārtību (kam pieder tiesiskā vara, uz kāda pamata, kas ir likumdevējs valstī utt.). Jēdziens „politiskais režīms” , savukārt raksturo apstākļus, kādos notiek politiskā dzīve, attīstās visu politisko attiecību sistēma, darbojas politiskie institūti, veidojas politiskā kultūra un sociālo grupu un indivīdu politiskā uzvedība1. Citiem vārdiem sakot, jēdziens „politiskais režīms” savieno valstī pastāvošo konstitucionālo kārtību ar tās praktisko realizāciju.
Ja mēs ņemtu vērā tikai valdīšanas formu, tad formāli nevarētu . piemēram, 20.-80. gados atrast politiskās atšķirības starp ASV un PSRS, kas abas pēc konstitūcijas bija republikas, taču deklarēto demokrātisko tiesību un brīvību realizācijā bija milzīgas atšķirības. Jēdziens „politiskais režīms” tādā veidā raksturo to, kā dažādas sociālās grupas piedalās valsts varas veidošanā, kā notiek pilsoniskās sabiedrības kontrole pār valdības institūcijām, kas un kā izmanto piespiešanas mehānismu, kādas sociālās grupas atrodas pie varas un vai politiskā vadība darbojas ar demokrātiskām vai autoritārām metodēm. Tādā veidā jēdziens „politiskais režīms” dinamiski raksturo jebkādas izmaiņas sabiedrības politiskajā attīstībā, parāda demokrātisko un autoritāro tendenču dominēšanu dažādos laika periodos.
Pasaulē pastāv vairāk kā divsimt dažādi politiskie režīmi.…