Senākos laikos ar politiku tika saprasta valsts iekārta, tās veidošana un pārvaldīšana. Tikai 20.gadsimtā politikas jēdzienu sāka izprast daudz plašāk. Arvien vairāk notika sociālo grupu un šķiru cīņa par varu valsts pārvaldīšanā. Politikai raksturīgākas kļuva attiecības varas sadalē un konfliktu risināšana.
Politikā notiek sabiedrības pārvaldīšana. Tomēr ne visur sabiedrības pārvaldīšana norisinās vienādi. Gadījumos, kad pilsoniskās sabiedrības intereses realizē brīvās, vienlīdzīgās un vispārējās vēlēšanās iecelti tautas pārstāvji, valsts īsteno politiski demokrātisko režīmu. Demokrātiju raksturo vārda brīvība un vienlīdzība.
Pretēji demokrātijai valsts pārvaldes modelis ir totalitārisms. Totalitārajā režīmā tiek maksimāli kontrolētas un regulētas visas dzīves jomas. Visas darbības vērstas uz politiskā režīma vadītāju ambīciju apmierināšanu.
Autoritārisma politiskajā režīmā līdzīgi kā totalitārismā politiskie lēmumi tiek pieņemti neievērojot sabiedrības vairākuma intereses. Tomēr sabiedrības aktivitātes netiek ierobežotas saimnieciskajā jomā un iespējama atsevišķu sabiedrības organizāciju darbošanās.
Gadsimta laikā Latvijā ir pastāvējuši visi politiskie režīmi, kas līdzi nesuši gan izaugsmi, gan zaudējumus, izveidojot valstij vērtīgu politisko pieredzi.
Referāta mērķis ir izprast politikas pamatbūtību, kā arī atspoguļot politisko režīmu raksturīgākās iezīmes un nozīmi valsts pastāvēšanā un attīstībā. …