Cita ievērojama opārta pārstāve Bridžeta Railija izmantoja tikai melnbaltos kontrastus, lai panāktu optiskas ilūzijas un vizuālos efektus. Dinamisma iespaidu veido viļņveida un spirālēm līdzīgas līnijas, shematisks to atkārtojums rada kustības ilūziju. Māksliniece šajos kontrastos saskatīja līdzību ar cilvēka emocionālo dzīvi. Railija uzskatīja, ka attēlo dabu, kas nav tikai ainava, bet arī vizuāls spēks.
Demokrātiskums lieliski ļāva optiskās mākslas paņēmienus izmantot interjerā. Opārts ietekmēja ne tikai arhitektūras, datoru pasaules estētikas un modes attīstību, bet lika uz ikdienas lietām skatīties citādi. Optiskās mākslas īpašības interjerā galvenokārt atspoguļojas sienu krāsojumā, tapetēs un audumu apdrukās. Šiem priekšmetiem ir spilgtas vai kontrastējošas krāsas un optisku ilūziju efekti. Šādi ornamenti rada uzmundrinošu, bet arī agresīvu gaisotni. Lai to padarītu mierīgāku, izvēlas vienkārās formas mēbeles un kādu telpas plakni atstāj neitrāli vienkrāsainu. Tā būs ne tikai vieta, kur acīm atpūsties no nepārtrauktās ņirbēšanas, bet arī fons, uz kā izcelties krāsainajiem laukumiem. Opārta raksti piemēroti dzīvojamām telpām un darbistabām, atpūtas zonā labāk tos neizmatot, jo to efekts neļaus smadzenēm atpūsties. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tā bija izplatīta masu parādība – izvēlēties ja ne lielas lietas, tad vismaz interjera sīkumus ar atsauci uz opārtu.
Latvijā atsauces uz optisko mākslu bija manāmas lielākoties 20.gs. vidus sabiedriskajos interjeros. Lielās brīvo sienu plaknes rotāja mākslas darbi. Tie bija ne tikai strādniekus un zemniekus attēlojoši zīmējumi, bet arī abstraktas kompozīcijas. Šādi mākslas darbi bija īpaši populāri kafejnīcu interjerā. Tie radīja laikmetīgas un modernas vides noskaņu un pilnībā integrējās arhitektoniskajā veidolā. Par latviešu opārtu gan vairāk var saukt tikai ģeometriskus ornamentus, kas žilbina acis, nevis kustības un telpiskuma ilūzijas plaknē.
…
