Bērna harmoniskas personības attīstībai galvenais priekšnoteikums ir pozitīva pašizjūta. Tās galvenie veidotāji ir ģimene, bērna vieta tajā, pirmsskolas izglītības iestādes mikroklimats, kuru vada pedagoģiskais kolektīvs.
Ar pozitīvu pašizjūtu bērns var veiksmīgi virzīt savu dzīvi, kļūt par garīgi veselu sabiedrības locekli. Mēs, vecāki esam bērna pašizjūtas lielākie veidotāji – ar saprašanos, ieinteresētību un līdzdalību mūsu bērna dzīvē.
Pozitīva pašizjūta bērnam ir ļoti atkarīga no pašvērtējuma, pašpieņemšanas līmeņa, no uzticēšanās un neuzticēšanās apkārtējai pasaulei, uz pašaktualizēšanu, ko pētījis Ē. Ēriksons.
Lai sekmīgi varētu iedarboties uz viņa personību, jāizzina psiholoģiskā atmosfēra, kas valda ģimenē, viņa sociālā attīstība un attiecību veidošana ar vienaudžiem.
Ir jāizzina bērna iekšējās pasaules veidojumi, viņa vajadzības. Jāņem vērā mazā cilvēka individualitāte un personības īpatnības, viņa attīstība.
Vai ir nepieciešamība respektēt bērna jūtas un pašizjūtu? Šis jautājums nodarbina ne tikai mani, bet mātes, pirmsskolas izglītības pedagogus, kuri vēlas sniegt bērnam kvalitatīvu audzināšanu, kā arī daudzus izcilus pedagogus un psihologus.
Lai tiktu skaidrībā, vai mūsdienu pirmsskolas izglītības iestādes iekārtotā vide, pedagogu kompetence, bērna sociālā attīstība, vecāku atbalsts nodrošina pozitīvu pašizjūtu, vai tieši pretēji iedragā mazā cilvēka personību, esmu izvēlējusies bakalaura darba tēmu: “Pozitīvas pašizjūtas veidošanās iespējas pirmsskolas vecuma bērniem “.
Izstrādājot bakalaura darbu, es analizēju literatūru par cilvēku jūtām (Ā.Karpova, D.Lieģeniece, u.c.). Savos pētījumos lielāku uzmanību esmu pievērsusi pirmsskolas vecuma bērnu pašizjūtas attīstības pētīšanai, balstoties uz V.Reņģes. I.Plotnieka. D.Tennes, Ē.Ēriksona, u.c. autoru atziņām.
Atslēgas vārdi: pirmsskolas vecuma bērnu emocionālā attīstība, pašizjūta, pašizjūtas attīstības ietekmējošie faktori, pirmsskolas pedagoģiskais process kā pozitīvas pašizjūtas veidotājs.
Pētījuma objekts – pirmsskolas pedagoģiskais process.
Pētījuma priekšmets – izglītības iestādes pedagoģiskā procesa ietekme uz bērnu pozitīvas pašizjūtas veidošanos.
Pētījuma mērķis – izpētīt pirmsskolas vecuma bērnu pašizjūtas attīstību, tās sekmējošos un kavējošos nosacījumus pirmsskolas izglītības iestādēs pedagoģiskajā procesā.
Pētījuma hipotēze – pirmsskolas vecuma bērnu pozitīva pašizjūta pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģiskajā procesā attīstās sekmīgāk, ja tiek pievērsta uzmanība bērnu pašizjūtas izpausmēm rotaļās, zīmējumos un situāciju analīzē.
Pētījuma uzdevumi –
1. Analizēt psiholoģisko un pedagoģisko literatūru par emocijām, jūtām un par pirmsskolas vecuma bērnu pašizjūtas veidošanos.
2.Izpētīt bērnu pašizjūtas īpatnības, tās cēloņus.
3.Izzināt pedagoģiskos un psiholoģiskos nosacījumus bērnu pozitīvas pašizjūtas sekmēšanai.
4. Apkopot pētījuma rezultātus
Pētījuma metodes -
1.Teorētiskās pētīšanas metodes: Literatūras analīze.
2.Empīriskās pētīšanas metodes:
pedagoģiskie novērojumi;
testēšana (bērnu zīmējumi);
situācijas analīze;
salīdzināšana.
Pētījuma metodes papildina viena otru un precizē iegūtos rezultātus.
Pētījuma bāze – N pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs “Kāpēcītis” un “Rūķītis”.
Bērnu vecums: 6-7 gadi
Bērnu skaits: 20 bērni (10 zēni, 10 meitenes)
Bakalaura darba izstrādes laiks: no 2006. gada augusta līdz 2007. gada maijam.…
