Par līderiem runā, raksta daudzās avīzēs, žurnālos un grāmatās. Līderības jautājums cilvēkus ir nodarbinājis jau no tālās senatnes un ir aktuāls jebkuros laikos. Dažādās sociālajās grupās pastāv dažādi skatījumi uz līderim nepieciešamajām īpašībām. Mūsdienu zinātne vairāk atbalsta viedokli, ka nav obligāti jāpiedzimst par līderi, tā domāja agrāk. Bet vēl joprojām līderība nav izpētīta, vēl tagad nav vienotas atbildes uz jautājumu, kāpēc vieni cilvēki grupā kļūst par līderiem, bet citi ne.
Jēdzienu-“līderis” katrs no mums izprot un interpretē savādāk. Kā var noskaidrot svešvārdu vārdnīcā, vārds “līderis” ir cēlies no angļu valodas vārda “leader” ar vairākiem skaidrojumiem:
politiskas partijas, parlamenta frakcijas, sabiedriskas organizācijas vadītājs, vadonis, arī valsts vadītājs;
neoficiāls, neformāls sociālas grupas vadītājs, vadonis;
cilvēks, cilvēku grupa, vienība, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
Sociālajā psiholoģijā, pamatojoties uz cilvēku un cilvēku grupu mijiedarbību, zinātnieki ir apkopojuši un izanalizējuši vairākus grupu fenomenus, kurus nosacīti var iedalīt šādi:
fenomeni, kas rodas, grupai ietekmējot tā locekļus;
fenomeni-kā grupas locekļa ietekmes rezultāts uz grupu kopumā;
kopgrupas fenomeni, kas piemīt grupai.
Personības ietekmes uz grupu fenomena pētījumam pakļauta līderības problēma, autoritātes problēma un grupas ietekmēšanas mehānismi. Dominēšana un pakļaušanās, ietekmēšana un sekošanas attiecību kopums grupas starppersonu attiecību sistēmā ir līderība. Tā raksturo līdera un viņa sekotāju mijiedarbību.
Līderis-tā ir augstākā statusa loma grupā, tā ir personība, kurai noteiktas grupas dalībnieki uztic uzņemties svarīgākos lēmumus, kuri skar viņu intereses un noteiktus virzienus, kā arī visas grupas vajadzības. Māka noformēt grupu, sapludināt to, noteikt mērķi, uzstādīt sabiedrības priekšā nepieciešamos uzdevumus, noformulēt tai noteiktu programmu, ar kuras palīdzību vislabāk tikt galā ar uzstādīto uzdevumu, tādas ir mūsdienu prasības pret līderi. …
