Preiļu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu energoefektivitātes paaugstināšana

Mūsdienās cilvēku ietekme uz apkārtējo vidi ir sasniegusi milzīgus apmērus un daudzos gadījumos ietekmē lielus pasaules reģionus. Nenoturīgais ozona slānis palielina saules radiācijas nelabvēlīgo ietekmi uz mūsu veselību. Pastiprinātā atmosfēras piesārņošana ar oglekļa savienojumiem paaugstina gada vidējo temperatūru un izmaina klimatu. Neattīrītu notekūdeņu, biogēno elementu un citu atkritumu nokļūšana ūdenstilpnēs izjauc to ekoloģisko līdzsvaru, un ūdens tajos var kļūt neizmantojams. Ūdenstilpnēs samazinās zivju, ūdensputnu krājums; tas kopumā rada ekonomiskos zaudējumus. Ūdenstilpnes var kļūt bīstamas cilvēka veselībai un dzīvībai.
Dabā ir iekārtots, ka ūdeņi var paši attīrīties no zināma piesārņojuma daudzuma. To sauc par pašattīrīšanos. Ūdens pašattīrīšanās spējas ir ierobežotas. Ūdenī dzīvojošie mikroorganismi (brīvi peldošie saukti par planktonu, nogrimušie – par bentonu), galvenokārt baktērijas un vienšūnu organismi organisko piesārņojumu uzņem kā barību. Ar to iegūst enerģiju dzīvības norišu uzturēšanai, un piesārņojums tiek pārvērsts daļēji materiālā (ķermeņa) substancē un daļēji oglekļa dioksīdā, ūdenī un minerālvielās. Šīs baktērijas aug, vairojas, mirst vai arī kalpo par barību citiem organismiem. Šeit minētās baktērijas sauc par aerobām – to augšanai nepieciešams ūdenī izšķīdušais skābeklis. Parasti ūdenī skābekļa koncentrācija ir noteiktā līmenī – to noārdot, baktēriju potenciāls ūdens attīrīšanas ziņā tiek izsmelts. Tas arī ir ūdens pašattīrīšanās līmenis.…