Pretstatu izvērtējums Mišela de Monteņa esejā

Patstāvīgajā studiju darbā izvēlējos rakstīt par franču domātāja Mišela de Monteņa (Michel de Montaigne) (1533-1592) eseju “Par to, ka laba un ļauna atšķiršana lielā mērā atkarīga no priekšstata, kāds mums ir par tiem”. Šo darbu Mišels de Monteņs ir rakstījis, izmantojot par piemēriem senās Grieķijas, Francijas, Itālijas un citu valstu vēsturiskos un reliģiskos notikumus, aicinot cilvēkus saglabāt pašcieņu un pozitīvu domāšanu, pat visgrūtākajos dzīves apstākļos.
Šajā esejā kā problēma ir izvirzīta tēma par to, kā cilvēks redz un prot atšķirt labo no ļaunā, un cik lielā mērā ir atkarīgas cilvēku ciešanas no viņu pašu spriedumiem, nevis no attiecīgo lietu būtības. Tas izpaužas apstāklī, ka cilvēkiem ir tieksme visā saskatīt to sliktāko, kaut gan patiesībā tik ļauni nemaz nav.
Šī tēma man likās saistoša, jo šāda problēma pastāv arī mūsdienu sabiedrībā. Vienīgais apgrūtinājums šīs esejas un Mišela de Monteņa uzskatu analīzē bija tas, ka minētie piemēri un notikumi, uz kuriem balstās eseja, norisinās daudzus gadsimtus atpakaļ, kad cilvēkiem bija daudz savādāka pasaules uztvere, tāpēc daudzas lietas mūsdienu cilvēkam ir grūti saprotamas. Iespējams tieši šī iemesla dēļ es nepiekritu dažiem esejā izteiktajiem atzinumiem, kurus es pamatošu darba izklāstošajā daļā.
Kopumā man šī eseja likās diezgan interesanta, un es to ieteiktu izlasīt arī citiem. Galvenokārt tādēļ, ka šī eseja māca, kā tikt galā ar bailēm, sāpēm, kā arī prasmi izanalizēt vai tiešām pastāv reāla problēma, vai arī cilvēks pats sev radījis šādas sajūtas ar sava saprāta un iedomu palīdzību. Dažreiz cilvēks sev izvirza diezgan muļķīgus mērķus, kuru pamatotība balstās nevis uz reālu nepieciešamību, bet gan uz kaut kādām iedomām, un šo mērķu sasniegšana bieži vien rada nepatīkamas situācijas un sekas, kas nav šo pūļu vērtas.
…