Šobrīd viena no galvenajām sociālajām problēmām Latvijā ir tā, ka valsts nav spējīga nodrošināt pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem viņu nostrādātajam darba mūžam adekvātu pensiju. Tā ir ārkārtīgi maza, un indeksācija ik gadu ir vienkārši smieklīga, dažu santīmu vērtībā, par ko nevar pat maizes kukulīti nopirkt. Toties jaunākā paaudze var izdarīt secinājumus un, domājot par savām vecumdienām, apsvērt, kā palielināt ienākumus mūžā nogalē un nodrošināt sev cilvēka cienīgas vecumdienas.
Viena no tādām iespējām ir līdzekļu uzkrāšana atklātajos pensiju fondos [11].
Šī kursa darba mērķis ir apskatīt un analizēt privāto pensiju fondu darbību Latvijas Republikā.
Lai sasniegtu darba mērķi, autors izvirzījis sekojošus uzdevumus:
1.Apskatīt privāto pensiju fondu būtību un attīstības vēsturi.
2.Apskatīt un analizēt likumu „Par privātiem pensiju fondiem”.
3.Analizēt informāciju un statistiku par privātiem pensiju fondiem.
Kursa darbs ietver trīs daļas. Pirmās divas – teorētisko apskatu, kura balstoties uz Likumu „Par privātajiem pensiju fondiem”, ka arī sekundāru literatūru par privāto pensiju fondu jēdzienu un nepieciešamību, veido apskatu, kas tas īsti ir privātie pensiju fondi, kā tie izpaužas un ko no tiem var secināt.
Trešā analītiskajā daļa apkopo informāciju par sešiem privātiem pensiju fondiem, kā arī privāto pensiju fondu darbības statistiku par 6 gadiem, periodā no 1999. gada līdz 2004. gadam, vadoties pēc informācijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā.
Kā pētījumu metodes tiek izmantotas: statistiskās salīdzināšanas metodes.
Kursa darba pētījuma periods ir no 1999. gada līdz 2004. gadam.
Darbā izmantoti šādi saīsinājumi:
AS – akciju sabiedrība;
AAS – apdrošināšanas akciju sabiedrība;
ES – Eiropas Savienība;
FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija;
Visi faktiskie materiāli ir ņemti no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapas, tādēļ atsauces darba tekstā par tiem nav dotas.…
