Ikvienam cilvēkam savā dzīvē rodas nepieciešamība pēc materiālajām vērtībām, taču ne vienmēr vajadzības sakrīt ar naudas līdzekļiem. Tādēļ ir jāmeklē papildus finansu līdzekļi. Mūsdienās efektīvu un diezgan izdevīgu piedāvājumu fiziskām personām sniedz bankas, piešķirot īpašas parāda attiecības jeb kredītu. Bankām nauda ir jālaiž apgrozībā, jo vienmērīga naudas plūsma ir nozīmīga tautsaimniecības sekmīgai attīstībai un darbībai.
Kreditēšana ir riskants, grūts un atbildīgs sektors banku darbā, tāpēc jebkurā bankā kreditēšana tiek veikta iepriekš izstrādātas un bankas valdes apstiprinātas kredītpolitikas ietvaros. Latvijas komercbankas cenšas precīzi noteikt kreditēšanas kārtību un tās organizēšanu, termiņu, pieļaujamo risku un kredīta apmēru.
Sevišķi liela vērība komercbanku kredītoperāciju veikšanā ir jāpievērš komercbankām. Ir ļoti svarīgi izanalizēt komercbanku kreditēšanas teorētiskos principus. Katrai komercbankai atbilstoši savam izvirzītajam mērķim un iespējām, jāveido sava kredītpolitika, kurā tiktu ievēroti kreditēšanas teorētiskie aspekti.
Piešķirot kredītu, komercbankas izdara svarīgu pakalpojumu, ar kredītu palīdzību paplašinās ražošana, aug kapitāls, tiek sasniegts augstāks dzīves līmenis.
Studiju darba mērķis ir izpētīt kredīta būtību, izanalizēt komercbanku kreditēšanas teorētiskos principus un to kredītpolitiku, kā arī novērtēt fizisko personu kreditēšanas iespējas Latvijas komercbankās.
Darba uzdevumi:
1.noskaidrot kredīta būtību;
2.izpētīt komercbanku piedāvāto kredītu fiziskām personām klasifikāciju;
3.izanalizēt Latvijas komercbanku kredītpolitiku;
4.novērtēt fiziskām personām izsniegto kredītu struktūru.
Studiju darbā tika izmantotas faktoru analīzes publicēto datu salīdzināšanas metodes, kā arī attēls un tabula. Studiju darba izstrādē tika izmantota speciālā literatūra, publikācijas laikrakstos, interneta resursi, nepublicētie materiāli.
Kredītiestāde ir uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus1.
’’Kredītiestāžu likumā” teikts, ka kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas2.
Lai varētu aizdot naudu, ir jābūt uz laiku brīviem līdzekļiem, kas nav iesaistīti ne ražošanā, ne arī preču apgrozībā. Šie naudas līdzekļi veidojas no banku pašu un piesaistītajiem līdzekļiem. Brīvie naudas līdzekļi, kas koncentrējas bankā, veido kredīta resursus, kurus bankas aizdod citiem – uzņēmumiem, iedzīvotājiem, par atlīdzību aizdevumu procenta formā, t.i., it kā pārdod pašu naudu.
Kredīta attiecībās viena puse ir līdzekļu devējs (kreditors), otra puse ir līdzekļu ņēmējs (debitors). Kā kredīta devēji, tā kredīta ņēmēji var būt gan fiziskas personas, gan juridiskas personas. Kredīta ņēmējam tiek atvēlētas lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu, uzņemoties saistības pēc noteikta laika šo summu atmaksāt.…
