Programmēšanas valoda Basic bija izveidota 60. gadu sākumā Dartmouth koledžā. Valodas nosaukums rodas no angļu vārdu pirmajiem burtiem Beginner’s All-purpose Symbolic Instruction Code (BASIC) – universālais simbolu programmēšanas kods iesācējiem.
Ilgus gadus Basic bija diezgan primitīva sistēma. Pirmo Basic paaudzi (1964.-1989. g.) izmantoja tikai neprofesionāli programmētāji. To izmantoja apmācībai un nelielo aprēķinu uzdevumu veidošanai un vienkāršu grafiku izvadīšanai. Basic bija interpretators ar ierobežotu programmas koda apjomu. Tas izmantoja primitīvas valodas konstrukcijas. Pirmajam Basicam nebija procedūru, nevarēja pieslēgt ārējas apakšprogrammas bibliotēkas. Bija ļoti daudz Basic- sistēmu (dažādai aparatūrai) no dažādiem ražotājiem, nebija līdera.
Otro Basic paaudzi (1985.-1992. g.) izmantoja jau daudzie programmētāji, gan iesācēji, gan profesionāļi. To izmantoja gan apmācībai, gan nopietno praktisko programmu (arī komercprogrammu) kompleksu veidošanai. Basic atbalstīja kompilācijas un EXE-moduļa veidošanas iespējas, kopā ar interpretatora izmantošanu atkļūdošanas režīmā. Tas atbalstīja pilnvērtīgas sintaktiskas valodas konstrukcijas, procedūru izmantošanu, apakšprogrammu bibliotēku, jauktas programmēšanas tehnoloģijas, u.c. Pamatplatforma bija personālie datori. Tika izveidotas vairākas sistēmas no daudziem ražotājiem, bet pamata konkurence bija starp QuickBasic (Microsoft) un TurboBasic (Borland).
Trešā Basic paaudze (1991.-2001. g.) – Microsoft Visual Basic ir ātrās izstrādes līdzeklis ar notikumu procesu pārvaldes shēmu, vizuālu lietotāja interfeisa izstrādes vidi, objektorientētu programmas modeļi un paplašināšanas iespējām ar ārējiem komponentiem. Tas tiek izmantots tikai Windows vidē. Tirgū pirnīgi dominē MS Visual Basic sistēma, kura arī ir valodas Basic standarts. Arī ir daži citi ražotāji, kas piedāvā programmēšanas sistēmas, bāzētas uz Basic, bet tie ir tikai lokāli šauri izmantoti. Visual Basic ir integrēts ar daudziem profesionāliem līdzekļiem (DBPS, Internets, grupveida izstrādes iespējas).
2002. gadā sākas ceturtā Basic paaudze – Microsoft Visual Basic .Net.
Visual Basic izmanto notikumu vadības (event-driven) programmēšanas modeli. Notikumu vadības aplikācijās izpilde neseko iepriekš noteiktam ceļam. Tieši otrādi dažādas koda sekcijas izpildās, reaģējot uz notikumiem. Notikumu var izraisīt lietotāja darbības, sistēmas vai citu aplikāciju paziņojumi vai pati aplikācija. Notikumu secība noteic secību, kurā izpildās kods.
Būtiskāka notikumu vadības programmēšanas daļa ir koda rakstīšana, kas reaģē uz visiem iespējamiem notikumiem, kas var rasties aplikācijā.
Sekojošā bilde rāda dažas darbības, kas izraisa notikumus, uz kuriem programmas kods var reaģēt. Šie notikumi var būt jebkurā secībā. …
