Iestājoties Eiropas Savienībā valstij, pašvaldībām un uzņēmumiem radās iespēja īstenot savas attīstības idejas piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. 3 gadu laikā tika īstenoti vairāki tūkstoši projektu dažādās valsts attīstībai svarīgās nozarēs. Ieviešanas gaitā uzraugošās institūcijas konstatēja daudzus gadījumus, kad līdzekļi apgūti nekorekti neievērojot normatīvos aktus un uzņemtās līgumsaistības. Uzņēmumi saprotot to, ka visi nekorekti apgūtie līdzekļi būs jāsedz pašiem vairs nevēlas īstenot jaunus projektus. Šāda situācija pastāv arī valsts un pašvaldību iestādēs, jo „vecajā plānošanas periodā” daudzus projektu izdevumus nācās apmaksāt no valsts vai pašvaldības budžetiem un iestāžu vadītāji tika disciplināri sodīti par normatīvo aktu neievērošanu, tādēļ tie vairs nevēlas uzņemties projektu realizēšanas saistības „jaunajā plānošanas periodā”.
1.2.Jāizveido vide, kurā darbojas profesionāļi tādās projekta īstenošanas jomās kā – grāmatveži, finansisti, juristi, tehniskie speciālisti (līgumu uzraugi), publisko iepirkumu veicēji, lietveži, kuri konsultē, uzrauga vai īsteno projektus.
1.3.Tā kā „jaunajā plānošanas periodā” ir paredzēta iespēja, ka projektu pieteikumu rakstīšanu varēs finansēt no apstiprināta projekta līdzekļiem, tad uzņēmumi un iestādes jau no pašas projekta idejas rašanās brīža vēlēsies šīs funkcijas deleģēt profesionāļiem. Tā kā lielākajā daļā struktūrfondu aktivitāšu ir paredzēta iespēja segt administratīvos izdevumus 10% apmērā no projekta līdzekļiem, tad iestādes un uzņēmu vēlais, lai šo uzdevumu veic kontraktēts uzņēmums.
Ja iestāde vai uzņēmums tomēr ir gatavs rakstīt un īstenot savu projektu, bet nav pārliecināts par kompetenci atsevišķās projekta jomās, tad tie ir gatavi maksāt zināmus līdzekļus par apmācībām vai konsultāciju sniegšanu.
Centrālā problēma: 2004-2006.gada plānošanas periodā daudzi struktūrfondu projektu īstenotāji nespēja apgūt finansējumu, radās problēmas ar izmaksu attiecināmību, nespēja sagatavot kvalitatīvus projektu pieteikumus
Apakšproblēmas:
1)kapacitātes trūkums iestādēs un uzņēmumos;
2)zināšanu trūkums par projektu sagatavošanu un vadību (likumdošana, projektu vadības teorija);
3)nerealizējot projekta īstenošanas līgumsaistības rodas zaudējumi uzņēmumam vai iestādes gadījumā valsts vai pašvaldībai budžetam ;
4)pieejamā finansējuma apjoma pieaugums.
Ja šīs problēmas netiks novērstas, tad var rasties šādas situācijas:
1)uzņēmumiem un institūcijām rodas zaudējumi no projektu nekorektas īstenošanas, bet ši līdzekļi varēja būt izmantoti citās nozarēs;
2)ja valsts ekonomika nespēj apgūt visus piedāvātos struktūrfondu līdzekļus, tad tiek bremzēta tās ekonomiskās attīstības, kas vecina pirktspējas kritumus, zināšanu un inovāciju samazināšanos un kopējo konkurētspēju starp pasaules valstīm.
