IEVADS
Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas pastāvīgi veic uzraudzību par likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros. Spēkā esošo prokuratūras iestāžu sistēmu Latvijā nosaka Saeimas pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais 1994.gada l Jūlija Latvijas Republikas „Prokuratūras likums”, kas vienlaicīgi arī stājas spēkā.
Nedaudz atskatoties uz vēsturi zināms, ka prokuratūras pirmsākumi meklējami 13.g.s. Francijā. Tai laikā dažās tiesās bija karaļa pilnvarotas personas, kas nodarbojās ar kriminālvajāšanu un dažādu soda naudas piedziņu (mūsdienās pēdējais nav prokuratūras kompetencē, jo parādu piespiedu piedziņu veic tiesu izpildītāju institūcija). Prokuratūras pamatus Krievijā 1722.gadā lika Pēteris I. Vārds "prokuratūra" cēlies no latīņu valodas, kas nozīmē - pārvaldīt, pārraudzīt.
1990.gada 4.maijā tika pieņemta Latvijas neatkarības deklarācija, kā rezultātā 1990.gada 26.septembrī pieņēma likumu "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā", tas bija līdzīgs sistēmai kāda bija Krievijā. Prokuratūra sašķēlās divās daļās, izveidojot Latvijas Prokuratūru un Maskavas Prokuratūru, kurā palika strādāt 10 procentu no bijušā personāla. Lietas izskatīšanai tiesas pieņēma tikai no Latvijas Prokuratūras, ko atbalstīja arī LR Iekšlietu Ministrija. Pēc 1991.gada "puča" Maskavas prokuratūru aizliedza, kā visa rezultātā 1990.gada 26.septembri likums vairs neatbilda tiesiskas valsts prasībām un uzsāktai tiesu sistēmas reformai. 1994.gada l. jūlija likums prokuratūras sistēmā ieviesa sekojošas izmaiņas:
l. būtiski izmainīja prokuratūras vietu mūsu tiesu aizsardzības sistēmā;
2. likvidēja izmeklētāja amatu;
3. izveido pavisam citu kārtību pirmstiesas izmeklēšanai;
4. prokuratūra ir vienīgā iestāde, kas drīkst uzsākt kriminālvajāšanu.
Pēc "Prokuratūras likuma" pieņemšanas, līdz 1994.gada l. oktobrim tika noteikts pārejas periods, kura laikā likvidēja Iekšlietu Ministrijas Izmeklēšanas departamentu.
…
