Prokuratūras vieta un loma
Saskaņā ar 1994.gada 19.maija “Prokuratūras likumu” prokuratūra ir vienota, centralizēta triju pakāpju iestāžu sistēmas tiesu varas institūcija, ko vada ģenerālprokurors un kuras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.
Prokuratūras iestāžu darbu kontrolē ģenerālprokurors, kas atbilstoši valsts budžeta līdzekļiem nosaka arī to iekšējo struktūru un štatus.
Likumdošanas varas netiešā ietekme uz prokuratūru kā tiesu varas institūciju izpaužas apstāklī, ka:
1. prokuratūras darbību nosaka Saeimas izdots likums;
2. ģenerālprokuroru amatā apstiprina Saeima;
3. Saeima, pieņemot likumu par valsts budžetu, nosaka prokuratūras finansējuma apjomu;
4. Saeima ir tiesīga uzdot prokuratūrai pārbaudīt faktu par likuma pārkāpumu;
5. ģenerālprokuroram ir pienākums ziņot Saeimai par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.
Savukārt, ģenerālprokuroram ir tiesības piedalīties Saeimas sēdēs un ar Saeimas piekrišanu izteikt savu viedokli jautājumos, kas tieši skar prokuratūras darbību.
Izpildvaras netiešā ietekme uz prokuratūru izpaužas apstāklī, ka:
1. Ministru kabinets nosaka atsevišķu prokuroru sociālo garantiju piešķiršanas kārtību un apmēru;
2. izpildvara savas kompetences ietvaros kontrolē atsevišķu darbības sfēru, piemēram ugunsdrošības, reglamentējošu aktu ievērošanu;
3. Ministru kabinets ir tiesīgs uzdot prokuratūrai pārbaudīt faktu par likuma pārkāpumu;
4. Ministru kabinets nosaka prokuratūras darbinieku darba samaksu un darba samaksas sistēmu prokuratūras pārraudzībā esošo iestāžu darbiniekiem;
5. ģenerālprokuroram ir pienākums ziņot Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.
…
