2.2. Prokurora profesionālās ētikas ievērošana ir pamatotas apsūdzības sastāvdaļa
A.F. Koni raksturo prokuroru, kā publiski runājošo tiesnesi. Kaut gan tas tiek attiecināts uz Krievijas prokuroru, bet ņemot vērā Latvijas un Krievijas kopīgo un cieši saistīto pagātni, kā arī lielu un būtisku Krievijas krimināltiesību ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, tad šo atziņu var piemērot arī Latvijas prokuroram. Koni raksta, ka prokurors, pārliecinās par apsūdzētā vainīgumu, ņemot vērā visu, kas apstiprina to, prokurors apgalvo to tiesā, un dara to mierīgi ar mērķi – sasniegt taisnīgu tiesas lēmuma pieņemšanu, iznākumu, kas tiek nodrošināts nevis piekrītot apsūdzībai, bet izklāstot to. Šis apgalvojums vēl reiz apstiprina izteikto viedokli šajā darbā, ka prokurora apsūdzībai ir ļoti svarīga un vadoša loma. Pēc autores domām, ļoti būtisks un svarīgs izteikums, ir, ka prokurora vienīgais mērķis ir nodrošināt taisnīgu tiesu. Autore pilnīgi atbalsta A. F.Koni teikto. Savukārt, sabiedrībā valda stereotips, ka prokurora galvenais mērķis ir sodīt cilvēku pēc iespējas bargāk. Rodas iespaids, ka prokuroram ir kāds labums no tā, bet tas ir tikai sabiedrības stereotips un nepareiza uztvere. Nevar noliegt, ka šādu iespaidu ir radījuši paši prokuratūras iestāžu darbinieki, un to nepārdomātas rīcības rezultāts.
Gatavojot apsūdzību, prokuroram ir rūpīgi jādomā vai viņš būs spējīgs pārliecināt tiesu, ka noteiktais fakts pastāvēja vai nepastāvēja, t.i. jādomā kādus pierādījumus jāizvēlas, kā pārliecināt tiesu, ka konkrētais pierādījums pierāda konkrētu faktu. Kā atzīmē A.S. Kobļikovs, prokuroram ir ļoti kritiski jāatteicas pret materiāliem, kas tiks izmantoti tiesā, jo tiesas spriedums balstīsies uz ziņām, kas tiek konstatētas tiesas gaitā. Tiesa vērtēs tos pierādījumus, kurus piedāvās abas puses, tajā skaitā arī prokurors. Atkarībā no tā, cik pamatoti un pārliecinoši būs pierādījumi ir atkarīgs vai tiesa uzskatīs faktus par esošiem vai neesošiem. Izmantojamu pierādījumu pieļaujamība, attiecināmība un ticamība, tās pienācīga traktēšana un izmantošana, kura vērstā uz taisnības noskaidrošanu, ir prokurora ētiskais pienākums. Apsūdzībai ir obligāti jābūt balstītai uz likumu un pierādītiem izmeklēšanā apstākļiem, kas no profesionālās ētikas viedokļa ir patstāvības un neatkarības vienīgais ierobežojums, un kopā ar to, galvenais priekšnoteikums. Likuma ievērošana ir prokurora galvenais morāli-ētiskais pienākums.
…
