Propaganda nacistiskajā Vācijā

Nacistu propagandas pamati

Mein Kampf pats Hitlers minēja vairākus sekmīgas propagandas pamatlikumus. Pirmkārt, viņš paredzēja izvairīšanos no dažādu abstraktu ideju propagandēšanas, tā vietā apelējot pie pūļa emocijām (“Jo mazāka ir tā saucamā zinātniskā balasta mūsu propagandā, jo vairāk tā vēršas tieši pie pūļa izjūtām, jo lielāki būs tās panākumi.” ). Otrkārt, propagandu veido tikai daži elementi, kas ir izklāstīti vienkārši saprotamu lozungu formā, taču šie lozungi tiek nepārtraukti atkārtoti (“Nav pareizi izvērst pārāk daudzpusīgu propagandu. (..) Jebkurai propagandai, ja tā grib būt veiksmīga, jāapskata tikai daži punkti, kas jāizklāsta īsi, skaidri, saprotami un viegli iegaumējamu lozungu formā. Tie jāatkārto tik ilgi, kamēr ir zudušas jebkuras šaubas par to, ka visatpalikušākais klausītājs ir iegaumējis to, mēs vēlējāmies.” ). Šo pašu punktu būtībā papildina pilnīga objektivitātes izslēgšana (“Propagandas uzdevums nav rūpīgi izsvērt, cik taisnīgas ir visu karā iesaistīto pušu pozīcijas; tai ir jāpierāda vienīga sava īpašā taisnība.” ). Jovets izdala vēl divus punktus šajos pamatlikumos – konstanti kritizēt valsts ienaidniekus un izvirzīt vienu sevišķu ienaidnieku. Hitlers sevišķi atzinīgi vērtēja britu propagandas darbību Pirmā pasaules karā, un ļoti daudzas idejas bija pārņemtas un tālāk attīstītas tieši no britiem.

…