Psiholoģijas vēsture

Reiz, Erots , dievietes Afrodītes dēls, iemīlējās skaistā jaunā meitenē Psifē. Erota māte bija ļoti neapmierināta ar dēla vēlēšanos saistīt savu likteni ar mirstīgo zemes meiteni nevis ar dievieti. Tāpēc viņa lika Psihei izturēt dažādus pārbaudījumus, kuri cilvēkam bija neizpildāmi. Taču mīlas jūtas, ko izjuta un izrādīja Psihe Erotam, dziļi iespaidoja visus dievus un dievietes, un viņi palīdzēja Psihei veikt Afrodītes uzdevumus. Savukārt, Erots pārliecināja Zevu padarīt Psihi nemirstīgu, pārvēršot to dievietē. Tādejādi Psihe un Erots tika savienoti uz mūžiem. Tā Psihe kļuva par cilvēka dvēseles simbolu mirstīga, bet ieguvusi nemirstību, un ir sava ideāla meklētāja.
Vārds “psiholoģija” apvieno divus grieķu vārdus psyche – dvēsele un logos – mācība, zinātne. Tātad tulkojums no grieķu valodas latišu valodā skan – “zinātne par dvēseli”.
Pirmo reizi vārdu “psiholoģija” pielietoja garīdznieks Honkleniuss 1950. gadā. Zinātnē šo vārdu ieviesa vācu filozofs Kristiāns Volfs. Viņš izmantoja savos 1732. – 1734. gadā publicētos darbos “Racionālā psiholoģija” un “Empīriskā psiholoģija”.…