Secinājumi
Kvalitatīvais pētījums parāda, cik ļoti atšķirīgs ir publicistikas stils 1985.g. un 2003.g. Piemēram, padomju laikā vispār netika lietoti vulgārismi un barbarismi, bet toties bija ļoti daudz trafaretu: nemirstīgs varoņdarbs, liecība nākamajām paaudzēm un Dzimtenes mīlestība. 2003.gadā kino aprakstos parādās daudz svešvārdu, metaforu un epitetu, neliterāro valodas formu biežs lietojums. Spilgtākie valodas izteiksmes līdzekļi 2003 gadā: metaforas - „..koķetēšana ar seksu un vardarbību”, „..dāņu stils ir atstājis platu sliedi..”, „..filmas ir gluži svaigas..”, „..kinopienesums skatītāju kopgaldam..”; svešvārdi – rafinēta meistarība, stabila motivācija, konjunktūriskā tēma; sarunvalodas vārdi – pekstiņš, iedabūt, klapata, pukoties; barbarismi – klope, papočka, proves, kruti, boifrendi, glance, pleibojs; žargonismi – kačoks, bojeviks, rikeiks; vulgārismi - mākslas smaka, tizli mēģina ķiķināt, „..var jau šito visu saukt..”; slengs – bīdīt filmas, dajebkā, „Davai izklaidi!”, samiksēt, ”..par diviem gredzeniem vai matriksiem..”; anglicismi – maas media, ne-action; okazionālismi – olgalvis, miesniekzelis, ārāsviedējs, kultūrbrends.
Mainoties sociālajā vidē noteiktām normām (izzūdot cenzūrai un stingrai valsts mediju kontrolei) ir pārveidojies mediju diskurss, tas kļūst daudzdimensionāls un atvērts, tai skaitā mainās valoda.
N.Faircloughs uzskata, ka mediju teksti ir jūtīgi kultūras pārmaiņu barometri, ko pierāda mans pētījums, jo kino recenzijās parādās kultūras izmaiņas valodas lietojumu aspektā.
Atsaucoties uz D.Liepas pētījumu, kas pierāda, ka latviešu valodā vairākos stilos sāk aizmigloties robežas starp literāro rakstu valodu, sarunvalodu un neliterārās valodas paveidiem, es ar sava praktiskā pētījuma palīdzību noskaidroju izmaiņas publicistikas valodas stilā, kas atspoguļojas arī kino aprakstos.
Mediju diskursa izmaiņu rādītājs ir valodas lietojums un žurnālista stils. 1985.gadā žurnālisti izrādīja ļoti lielu pietāti attiecībā pret ikvienu, kas bija iesaistīts kinofilmas veidošanā (režisors un scenārija autors visbiežāk minēti, rakstot vārdu un uzvārdu), valoda ir korekta un tieša, recenzijās lietoti žanra specifiskie termini. Savukārt 2003.gadā tekstā parādās vēl vairāk ironiskas nokrāsas un vienkāršrunas (barbarismi, vulgārismi, žargonismi), izceļot mūsdienu prioritātes ar tādiem vārdiem kā sekss, nauda un Holivuda.
…
