Pusaudža pašizjūta

Pusaudžu gadi un agrā jaunība ir laiks, kad visasāk tiek uztvertas, ievērotas un apzinātas pretrunas sabiedrībā un personīgajā dzīvē. Analizējot pusaudžu pašizjūtas mainīgo dabu rodas nepieciešamība pievērsties problēmu pirmcēloņiem, un tie bieži vien meklējami bērnībā. Neprasme kontaktēties ar vienaudžiem un pieaugušajiem, antisociāla rīcība - tās ir bērnu un pusaudžu problēmas, kuras ir pētītas un aprakstītas gan psiholoģiskajā literatūrā, gan novērotas, strādājot skolā. Bērni bieži vien atrodas pašaizsardzības pozīcijās kā pret vienaudžiem, tā pret pieaugušajiem. Šī nostāja atstāj dziļas pēdas ne tikai bērna apziņā, bet arī zemapziņā. Pēc individuālpsihologa A. Ādlera [1] , cilvēka dzīves prototips veidojas agrā bērnībā un tas ietekmē visu turpmāko dzīvi.
Uz pusaudzi iedarbojas sadzīves, ekonomiskās, saskarsmes un citas ārējās problēmas, kā arī iekšējās - fiziskā labsajūta, pārdzīvojumi, paradumi, vērtības un daudzi citi. Īpaši uzsveramas ir pašizteikšanās, pašapliecināšanās un drošības vajadzību neapmierināšana skolā un ģimenē.

…