Nobeigums
Pusaudža vecumposms iezīmējas ar krasām pārmaiņām ne tikai fizioloģiskajā plānā, bet arī psiholoģiskajā un sociālajā plāksnē. Tas rada pusaudzim trauksmi, stresu, neizpratni par sevi, savu rīcību un uzvedību. Ne jau katrs pusaudzis grib izturēties rupji vai nesavaldīgi, bet viņam liekas, ka apkārtējie ar savu “apnicīgo audzināšanu” un nevajadzīgajām runām pusaudzi uz to izprovocē.
Pusaudža agresivitātei ne vienmēr ir apzināts raksturs, tā bieži vien notiek neapzināti, kad pusaudzis, nezinot kā rīkoties šajā vai citā situācijā, labāk izvēlas būt rupjš, nepieklājīgs un aizskarošs, jo zem agresijas ir daudz vieglāk paslēpt savu nezināšanu un nevarēšanu.
Strādājot pie šī uzdevuma, guvu apstiprinājumu tam, ka pusaudžu galvenā vajadzība ir pašapliecināties, ko viņi vislabāk var izdarīt orientējoties uz saskarsmi ar vienaudžiem. Vienaudžu grupa kļūst par pusaudža personības attīstības, mācību darbības, pašvērtējuma korekcijas galveno avotu. Savukārt saskarsmē ar pieaugušajiem pusaudži vēlas, lai viņi izturas “ kā līdzīgi ar līdzīgiem”.
Mans kursa darbs sastāv no divām nodaļām, kur esmu balstījusies uz dažādu autoru viedokļiem (A.Bandura. D.Ričarsone, A.Ādlers u.c.). Tomēr literatūras avotu par pusaudžu agresiju un emocionālās sfēras īpatnībām ir krietni vairāk, nekā man ir izdevies izklāstīt šī kursa darba ietvaros. Jāturpina lasīt teoriju un nākamgad šo materiālu jānostiprina ar praktisko daļu (pētījumu).
…