Kas ir monisms? Tas ir filosofisks princips, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums. Pasaule ir viena un vienota. „Viena no cilvēku lielākajām kļūdām ir tā, ka viņiem šķiket- domāt ir vienkārši un tas norisinās pats par sevi.”(4)1 Bet cilvēks ir duāla būtne- kas sastav no prāta un ķermeņa. Racionālisti pievēršas prāta darbības izpētei, turpretim empīriķi neatzīst prāta idejas, bet baltās uz pieredzi. Racionālists Renē Dekarts raksta: „Cilvēkā apvienojas abas substances- domāšana un ķermenis. Tās darbojas paralēli kā divi vienlaikus uzvilkti pulksteņi. Šie pulksteņi tikšķ blakus un vienlaikus, taču tieši neiedarbojas viens uz otru. Tie darbojas apbrīnojami paralēli.” Viņš izvirza hipotēzi, ka domāšana un ķermenis varētu mijiedarboties speciālā punktā smadzenēs- hipofīzē, taču šāda tēze nav dabaszinātniski pierādāma.”2(4) Turpretim empīrisma idejas atbalstītājs angļu filosofs Frānsiss Bēkons reiz teicis: „Empīriķi līdzīgi skudrām, tikai vāc un savākto izmanto; racionālisti ir līdzīgi zirneklim- tie paši no sava materiāla rada audeklu; bite izvēlas vidējo ceļu- ta savāc materialu no dārza un lauka ziediem un to pārveido un sakārto pēc savām spējām un prasmes. Tieši tāpat notiek arī filosofijā. Tā nepaļaujas tikai un galvenokārt uz prāta spēku; dabas pētīšanā un mehānikas eksperimentos aizgūto materiālu filosofija neieliek apziņā tādu, kādu atrod, tā to pārstrādā un izmaina intelektā.”3(2)…