Vispirms tika izgudrots radiotelegrāfs, tam sekoja radiotelefons un tikai tad radiofons. Elektrisko telegrāfu izgudroja 1832. gadā. Pirmās radiotelegrāfa pārraides notika apmēram pēc 65 gadiem, bet radiofona pārraides vēl pēc 25 gadiem. Turpinās strīdi par to, kuru personu uzskatīt par īsto radiotelegrāfa izgudrotāju- A. Popovu vai G. Markoni. Padomju Savienībā 40 gadus pēc A. Popova nāves tika izvirzīta versija, ka viņš 1895. gadā ir izgudrojis radio (precīzāk- zibens raidītās elektromagnētiskās svārstības). Jāpiebilst, ka 1886. gadā amerikāņu zobārsts Dr. Mahlon Loomis veica pirmos bezvadu telegrafēšanas eksperimentus. Viņš no divām Virdžīnijas Zilajo kalnu virsotnēm palaida gaisā divus pūķus 600 pēdu augstumā. Pūķu auklās bija ievietotas tievas stieples, savienotas ar radiotelegrāfa raidītāju un uztvērēju. Mēģinājumu aprakstā minēts, ka signāli starp abām kalnu virsotnēm (apmēram 28 km attālumā) pārraidīti visai skaidri. Izgudrojums tika patentēts, taču Kongress nepiešķīra līdzekļus tā ieviešanai. Izgudrotājs drīz vien nomira, un šis gadījums tika aizmirsts.
Rietumvalstīs par izgudrotāju atzīst to, kurš ir patentējis izgudrojumu. Markoni patentu par savu izgudrojumu saņēma 1897. gada 2. jūlijā. Par izgudrotāju varēja kļūt arī serbu izcelsmes amerikānis Nikolā Telsa, bet arī viņš savu izgudrojumu turēja slepenībā. ASV Augstākā tiesa 1943. gadā anulēja 1900. gadā G. Markoni izsniegto patentu par radiouztvērēja ar frekvenču regulēšanu izgudrošanu. Tiesa paziņoja, ka prioritāte ir anglim Oliveram Lodžam. UNESCO par radio izgudrotāju atzīst a. Popovu, nenoliedzot G. Markoni un N. Telsas nopelnus. Līdz ar to viennozīmīgas atbildes par radio izgudrotāju nav. [1.]
…
