RAID definīcija
RAID (angļu: redundant array of independent/inexpensive disks) ir divu vai vairāku diskdziņu masīvs, kurus izmanto vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem cietajiem diskiem, lai nodrošinātu datu drošību un/vai datu lasīšanas ātrumu. Kārtojuma RAID diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju.
Sākotnējajā RAID definīcijā bija redundant array of inexpensive disks, jo tie bija krietni lētāki par RAM. Tieši tādā veidā RAID prezentēja tā izveidotāji Petersons (David A. Patterson), Gibsons (Garth A. Gibson) un Kratcs (Randy H. Katz) 1987 gadā. Vēlāk sāka lietot nosaukumu redundant array of independent disks, jo šāda definīcija labāk aprakstīja vēlāk izveidojušos reālo situāciju. RAID bieži vien lieto ātrus cietos diskus, kas ir dārgi. Vēl, hardware RAID adapteru plates pašas par sevi ir visai dārgas
RAID līmeņi
RAID 0
Te sadala datus pa vairākiem diskiem. Tas palielina piekļuves ātrumu (arī rakstīšanas), taču ja kaut viens no diskiem sabojājas, pazūd visi dati, tāpēc, ka dati ir sadalīti pa visiem diskiem (parasti pa vienam vai dažiem sektoriem) un nevienā diskā nav lielu, viendabīgu datu apgabalu.
…