Mūsdienās pastāv divas vadošās cieto disku tehnoloģijas - IDE (Intergrated Disk Electronics) un SCSI (Small Computer System Interface). Pastāv vēl arī EIDE (Enhanced IDE) tehnoloģija. Patiesībā IDE, SCSI un EIDE ir interfeisi, kas tiek izmantoti, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp datoru un disku iekārtu.
Starpība starp šīm tehnoloģijām nav “dramatiska”, un parastam lietotājam nav tās jāizprot, taču šie termini parādās arī ikdienas dzīvē, un protams ir īpašību atšķirības, kas pamato atšķirību tehnoloģijās. Datu apmaiņu nodrošina interfeisa karte, kas parasti jāiesprauž pamatplatē, pie kuras savukārt pievieno disku vai kādu citu iekārtu. Līdz ar to varam runāt par IDE, EIDE un SCSI kartēm.
EIDE atšķirībā no IDE tehnoloģijas, kas apkalpoja cietos diskus, kuru apjoms nepārsniedza 528 MB, var darboties ar lielāka apjoma diskiem, turklāt tā var apkalpot četras iekārtas, ieskaitot diskus, magnētiskās lentas, CD-ROM.
IDE ir lētākā disku apkalpes tehnoloģija. Tā parasti ir iebūvēta datora pamatplatē vai ISA datu maģistrāles speciālā interfeisa platē. IDE disks ir savienots ar pamatplati vai interfeisa plati ar kabeļa palīdzību. Principā signāli IDE kabelī vienkārši dublē ISA datu maģistrāles darbības.
EIDE izskatās un uzvedas kā divas IDE kartes. Tā tiek pieslēgta ar divu kabeļu palīdzību. Tomēr EIDE disku ne vienmēr var pieslēgt vecajam PC modelim sistēmas ierobežojumu dēļ. Bet darbinot jaunās sistēmas Windows 95, Windows NT, OS/2, kuras pieļauj vairāku operāciju paralēlu izpildi, EIDE priekšrocība ir tā, ka tā var izmantot otru kabeli, kamēr pirmais ir nodarbināts.
…
