Civilizācijas pirmsākumos cilvēki rakstīja, lietojot par spalvu pirkstus un par tinti – sulu vai pat asinis. Pirmā progresa stadija bija apmēram 4000 gadus pirms mūsu ēras, kad cilvēks skrāpēja mitra māla plāksnītes ar bronzas vai kaula rīku. Tā bija primitīva sabiedrība kaut gan romāņi ap 1300 gadu pirms mūsu ēras bija sasnieguši tādu rakstīšanas veidu, ka viņi skrāpēja plānās vaska loksnēs, kuras pēc tam varēja izkausēt un lietot otrreiz. Pirmajā gadu simtā pirms mūsu ēras Ķīnā tika lietotas otas, kuras bija pagatavotas no kamieļu un trušu vilnas. Apmēram tajā pašā laikā no 300. – 500. gadam pirms mūsu ēras, agrīnajā Ēģiptes periodā, lietoja bambusa niedres ar iešķēlumu un izliektu vai noslīpētu galu, kuras ieveda no Armēnijas, Kairas un Aleksandrijas. Šo spalvu lietošana ilga līdz sāka izgatavot plānas papirusa loksnes. Bija pieņemts rakstīt labas, krāsainu šķidrumu līnijas. Daudz pašreizējo zināšanu par agrīnās Ēģiptes vēsturi ir iegūts no ar spalvu rakstītiem papirusiem, kas atrodas modernos muzejos. Pēc romāņu impērijas krišanas mūkiem visā Eiropā bija jāizgatavo kristīgās baznīcas reliģisko dokumentu kopijas. Tipogrāfiskā iespiešana nebija izgudrota, un šis darbs bija jādara ar rokām, bet mūki ilgu laiku ar niedrēm rakstot nevarēja iegūt labu kvalitāti. Ļoti izdevīgs, līdzīgs, atzīstams gadījums bija zosu spalva ar izdobtu, iešķeltu galu. Tās dobums saturēja tinti un iešķeltais gals bija rakstāmspalva. Rakstot un uzspiežot ieguva biezākas un plānākas līnijas. Zoss rakstāmspalvu mūžs bija īss tās pastāvīgi vajadzēja atjaunot. Izgudroja un uzlaboja asināmos instrumentus līdz ieguva spalvu nazi - modernu griežamo nazi, ko varēja ielikt kabatā. No katra putna varēja iegūt 10 – 12 spalvas, kas derēja rakstīšanai. Pēc plūkšanas un šķirošanas pirmā apstrāde bija šo spalvu paturēšana karstās smiltīs, lai tās izžūtu un kļūtu cietas. Cits apstrādes process ietvēra cietināšanu skābēs vai alaunā. Ir ziņas par to, ka 7. gadsimtā spāņu teologs Svētais Izidors no Seviļas ir rakstījis ar putna spalvām, bet iespējams, ka tās ir lietotas daudz agrāk.…
