Piktogrāfija jeb zīmējumu (bilžu) raksts ir senākais rakstības veids , bet zīmējumi jeb piktogrammas ir senākās rakstu zīmes.
Uz alu sienām, darbarīkiem, uz koka, kauliem un akmens senie cilvēki atainoja savas dzīves notikumus, parādības un priekšmetus. Pamazām viņi sāka ar zīmējumiem paziņot savas domas klāt neesošajiem un atstāt novērojumus nākamajām paaudzēm.
Vairākās tautas jēdzienus zīmēt un rakstīt izsaka ar vienas saknes vārdiem. Piemēram, der krievu vārds писамь ‘rakstīt, gleznot’. Ar latviešiem vārda rakstīt sākotnējā nozīme ir ‘izrotāt’.
Zīmējumu rakstu ir izmantojuši cilvēki Mezopotāmijā, Ēģiptē, Ķīnā, arī Ziemeļamerikā un Centrālamerikā, Āzijas ziemeļos un citur.
Ar mūsdienu zinātnes metodēm ir mēģināts noteikt atrasto piktogrammu vecumu. Piemēram, Altam iras alā (Spānijā) atrastie krāsainie sienu un griestu zīmējumi, kas vēstī par bizonu, briežu, mežacūku un citu dzīvnieku medībām, tiek datēti ar vēlo paleolītu. Šīs piktogrammas, domājams, radītas apmēram pirms 15 000 gadu. Taču vēl 19. gadsimta Ziemeļamerikas indiāņi ir lietojuši piktogrāfiju, nosūtot lūgumu ASV kongresam, kā arī fiksējot savas dzīves notikumus. Arī mūsdienās piktogrammas uz ādas, kaula, drānām un ķermeņa kā izteiksmes un sazināšanās līdzekļus izmanto vairākas Āfrikas un Melanēzijas tautas.
Senais cilvēks savu vērojumu attēloja, nesadalīt elementos, ar veselu gleznu. Šāda piktogramma ataino notikumu, un tai atbilst vesels teksts jebkurā valodā.
Pamazām piktogrammās sāka ieviesties arī nosacītas zīmes abstraktu parādību apzīmēšanai, radās noteikta simbolika. Piemēram, dzīvnieks bez galvas vai ar kājām uz augšu apzīmēja nonāvētu dzīvnieku, bet pīpe – mieru un sirds – saticību.
Piktogrammai atbilst vesels teksts.
…
