Mūsdienās aktuāla problēma ir pusaudžu agresīva uzvedība. Nepilngadīgo agresīvā uzvedība izpaužas ģimenē pret vecākiem, brāļiem, māsām, skolās pret vienaudžiem, pedagogiem (Savca, 2018).
Skolēniem individuālās psiholoģiskās īpašības ļoti bieži ietekmē ne tikai mācību procesu un tā rezultātus, mācību materiālu apgūšanu, bet arī zināšanu pārbaudes rezultātus. Dažiem bērniem trauksme stresa situācijās var kļūt tik augsta, ka tā izraisa nervu darbības traucējumus, kas izpaužas tā, ka skolēns nevar veikt visvienkāršākos uzdevumus, ievieš kļūdas vienkāršos uzdevumos. Pastāv neatbilstība starp skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudes rezultātiem, kas noved pie neadekvātiem priekšstatiem par skolēna spējām gan skolotājiem, gan pašiem skolēniem. Tas savukārt apgrūtina mācību procesu un rada negatīvus momentus (Khramenko, et.all., 2020).
Rakstura veidošanos ietekmē: vecāki; neapzinātas audzināšanas rezultātā, redzot pieaugušo rīcību; bērna pielāgošanās spējas. Cilvēks pilnībā savu raksturu mainīt nevar, jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai citām acīm paskatītos uz sevi un dzīvi. Cilvēks var mainīt savas rakstura iezīmju izpausmes un tās ietekmēt (Klaudio, 1994).…