Renē Dekarts (1596 – 1650) ir ne tikai nozīmīgs Jaunlaiku filozofijas pārstāvis . Viņa uzskati iezīmē pavērsiena punktu visā Eiropas filozofijas vēsturē. Līdz ar Dekartu sākas pastiprināta pievēršanās cilvēka prāta darbības izpētei . Aizsākās ceļš uz moderno filozofiju, ko dēvē par subjektivitātes jeb Es filozofiju. Ar Dekartu aizsākās Jaunlaiku racionālisms ( latīņu val. rationalis – saprātīgs), kas atzīst, ka prāts ir īsto zināšanu avots. [2., 265. lpp]
Tāpat kā Sokrats, arī Dekarts bija pārliecināts, ka drošticama izziņa ir kaut kas, ko mums spēj dot vienīgi prāts. Cilvēks nevar paļauties uz to, kas ir rakstīts vecās grāmatās. Nevar paļauties arī uz to , ko mums apliecina mūsu sajūtas. Dekarts secināja, ka uz savu laiku pārdzīvojušām viduslaiku zināšanām nevajag balstīties, viņš nepaļāvās uz ikdienas priekšstatiem, ar kuriem viņam nācās sastapties. [ 1., 228. lpp] Bija radusies situācija, kad pieauga cilvēku tieksme iegūt zināšanas, saprast sevi un sabiedrību un vēlme, lai iegūtās zināšanas būtu patiesas un ar garantiju. Jautājums par zināšanas patiesīguma garantiju ir viens no centrālajiem Dekarta filozofijā. [ 2., 266.lpp] Meklējot atbildi uz jautājumu par zināšanu drošticamību, daudzi pauda pilnīgu filozofisku skepticismu. Viņi uzskatīja, ka cilvēkam atliek vienīgi samierināties ar savu nezināšanu. Bet Dekarts ar to pat nedomāja samierināties . Tieši Dekarta laikā jaunajās dabaszinātnēs tika izstrādāta metode, kurai bija jādod pilnīgi drošticams un eksakts dabas procesu apraksts. Dekartam radās jautājums, vai arī filozofiskiem spriedumiem ir atrodama tikpat drošticama un eksakta metode. [1., 229.- 230. lpp] Mēs taču zinām, ka sajūtas mūs daudzkārt māna . Kā mēs vispār varam zināt , ka esam nomodā? Vai domas, kuras mums ir, pastāv arī tad, kad esam aizmiguši? Varbūt viss par ko mēs tik ļoti esam pārliecināti , ir sapņu tēli?
Dekarts ļoti sistemātiski un metodiski pieiet jautājumam par filozofijas pirmo principu. Viņš mēģināja apšaubīt visu, ko dot sajūtas prāts, iztēle. Lai atrastu filozofijas neapšaubāmo pamatu , viņš aicina iet līdz galam un apšaubīt visu pieredzē doto. Nevarētu teikt, ka Dekarts ar to vēlas noliegt pieredzes nozīmi cilvēka dzīvē. Viņš ir pārliecināts par to, ka ir jāšaubās pilnīgi par visu, tikai tad varēs atrast filozofijas neapšaubāmo pirmo principu. Šo Dekarta pieeju filozofijas jautājumu risināšanai sauc par šaubu metodi. Metode ir viena no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai varētu iegūt patiesas un drošticamas zināšanas. [2., 266. – 267. lpp]
…
