Reālnastas kā īpašuma tiesību apgrūtinājums

Darba autors izvēloties šo tematu vēlas ne tikai teorētiski apgūt un „iekalt” reālnastu būtību un attīstību, bet saprast kādēļ šāds institūts ir radies, kādas ir tā funkcijas un kādēļ šāds institūts vēl joprojām pastāv, par spīti tam, ka mūsdienu spriedumos vārds „Reālnasta” minēts ļoti reti. Autors vēlas atšķirt reālnastu no reālservitūta, jo šie divi institūti savā būtībā ir ļoti līdzīgi un šis arī ir viens no lielākajiem uzdevumiem, ko darbā apskatīt un izanalizēt. Autors centīsies pielietot ne tikai latviešu autoru darbus un zināšanas, bet arī centies iepazīties ar vācu literatūru, ko uzskata par reālnastu dzimteni. Reālnastas pašas par sevi ir „dzimušas” 19.gs, kur tajā laikā ritēja smaga cīņa par demokrātijas ieviešanu. Reālnastas ,manuprāt, radušās, pamatā, uz kunga un viņa vasaļa attiecībām, bet kad 19.gs vidū Vācijā tika atcelta dzimtbūšana, tad reālnastu institūts lēnām sāka ieņemt savu tagadējo formulējumu, tas vairs nebija vienkārši pienākums dot klaušas savam kungam, bet arī atkārtoti dot kādus labumus naudā vai graudā, un klaušas tagad saprata kā pienākumu strādā valdošā īpašuma labā, nevis kā piespiedu darbs sava kunga īpašumā. Autoram izvēloties tematu nebija šaubu par šī institūta spilgto un interesanto pagātni un attīstību, problēmas vien radās ar strīdu esamību Latvijas teritorijā, t. i – Judikatūras trūkums. Vieni autori savos darbos piemin nodokļus kā vienu no reālnastu veidiem, citi, turpretī, noliedz šādu hipotēzi, tādēļ autora uzdevums bija noskaidrot kuru autoru domas sakrīt un ir pārākumā, lai rastu atbildi uz šo jautājumu.…