Andra Kalnozola romāns diezgan pietiekami iedarbojas uz lasītāja iztēli, lai katram parādītos savs priekšstats par Oskaru, Janīnu un citiem teksta varoņiem. Mēģināt pateikt kaut ko jaunu par aktiera, režisora un dramaturga Andra Kalnozola debijas romānu Kalendārs mani sauc, diez vai ir iespējams. Romāns pirms diviem gadiem vērienīgi saviļņoja latviešu literatūras ūdeņus un tas tik tiešām bija pamatoti. Kalendārs dienasgrāmatas formā fiksētais viens gads Oskara dzīvē, kādā Latvijas mazpilsētā Talsos, pēc internetā analizēts daudzās recenzijās, lasītāju atsauksmēs un paša autora intervijās. Un nu jaukais cilvēks Oskars, kuram ir "kaut kāds sindroms un vēl dažas saslimšanas, kas saistītas ar nerviem" un kurš iemācījies no galvas kalendāru, sācis arī savu skatuves dzīvi – Valmieras teātra Apaļajā zālē režisors Mārtiņš Eihe iestudējis izrādi Kalendārs mani sauc.
Andra Kalnozola romāns latviski lasošajā auditorijā izraisīja tik lielu rezonansi, ka droši vien, ka šoreiz liela daļa skatītāju nāks tieši "uz grāmatu" un ka izrādes veidotāji ar to rēķinājušies, pēc pirmizrādes atzina dramatizējuma autore Rasa Bugavičute-Pēce. Jau pēc pirmajām izlasītajām četrdesmit lappusēm es saprotu, ka manās rokās ir labākais romāns, kādu šogad esmu lasījusi.…