Pirmais reformācijas laika posms, 16.gs. pirmajā pusē bija nosacīti mierīgs, kamēr otrā gadsimta pusē dominēja tā sauktie ticības kari, ar ko arī atšķiras reformācija Francijā – tā bija stipri asiņaināka kā citās Eiropas zemēs. Par iemeslu 36 gadus ilgiem pilsoņu kariem Francijā faktiski bija divu dinastiju cīņa par troni. Pret valdošo Valuā karaļnamu, vērsās D – Francijas muižnieku izvirzītie Burbonu nama pretendenti, kas bija pieņēmuši kalvinismu un tagad sāka aktīvu cīņu pret katoļiem, kuri bija apvienojušies ap valdošajiem karaļiem. Franču protestantus dēvēja par hugenotiem. Viņus vajāja līdz pat 1559. gadam, bet neskatoties uz to viņu skaits pieauga, (it īpaši dienvidos un D- rietumos) 1561. gadā Francijā jau ir vairāk kā 2000 hugenotu draudzes. Šie ticību kari gan stipri sadalīja Francijas sabiedrību, gan arī novājināja Francijas karaļnamu, tā stipri iedragājot valsts internacionālās pozīcijas (valsts tā īsti nespēja atgūties līdz pat 17. gadsimta 30-tajiem gadiem).1.
No sākuma, protams, kā visur citur Eiropā, franči ietekmējās no Mārtiņa Lutera rakstiem, pēc tam ( 1520-1530 ) tie pārsvarā bija pārliecināti kalvinisti.2.
Hugenoti tika vajāti faktiski jau no paša sākuma, kā, piemēram, 1534.gadā, kad hugenoti Parīze un citās pilsētās izplatīja apsūdzības pret katoļu baznīcu, valdība pavēlēja protestantus arestēt, ( tas bija tūlīt pēc tam, kad (arī vajātais) Žans Kalvins bēga no Francijas uz Šveici, beigās nonākot Ženēvā). Valdošie monarhi gāja vēl tālāk, un lai gan brīžiem attieksme pret hugenotiem atmaigst, monarhi paliek stipri noskaņoti pret reformāciju un pat pakļauj hugenotus inkvizīcijai.…
