Manas pārdomas par izlasīto
Šis romāns ierauj sevī kā virpulī, liekot pārdomāt izlasīto, fantazēt par turpinājumu teikumos, kurus autore izvēlas atstāt nepabeigtus un pārdzīvot līdzi varoņiem. Tas ir emocionāls un raibs brauciens pavisam citādākā pasaulē.
Man šķiet, ka romāna nosaukums „Aka” ir tāpēc, ka tā visspilgtāk atspoguļo galveno varoni – Lauru. Aka ir tikpat dziļa, noslēpumaina, stipra un noslēgta kā Lauras iekšējā pasaule. Viņas emocijas un domas ir grūti pazīt un saprast pat viņai tuvajiem cilvēkiem, piemēram vīramātei Alvīnei.
Jāteic, ka sākumā biju redzējusi tikai kinofilmu „Ezera sonāte”, kas uzņemta pēc romāna motīviem, un ar grāmatu iepazinos pavisam nesen. Manā skatījumā grāmata ir krietni pārāka par filmu. Lasot es labāk spēju iepazīt un saprast varoņus, galvenokārt, saprast Lauras domas, sajūtas. Grāmata atklāja daudz sadzīves sīkumus, kas ļāva labāk iedomāties to laiku,to pasauli un tās vērtības, uzskatus.
Visintriģējošākais mirklis romānā noteikti ir tā nobeigums. Tas liek lasītājam pārdomāt visas iespējas un izfantazēt pašam savas romāna beigas. Pārdomājot izlasīto, mēs pārdomājam arī romāna varoņu rīcību. Klusībā spriežam, cik pareiza vai nepareiza bija Lauras rīcība, un kā būtu rīkojušies mēs paši. Ne katram no mums ir tik augstas vērtības, stingra nostāja un ne katrs no mums būtu spējīgs upurēt savu laimi, savas iegribas, lai saglabātu nemateriālas vērtības.
…
