Vai preču virzīšanās tirgū vienīgais līdzeklis ir reklāma? Protams, ka nē, bet nozīmīgākais gan. Pēdējā laikā mēs redzam tik daudz un dažādas reklāmas, kuras dažnedažādos vaidos rāda un mēģina piesaistīt mūsu uzmanību un ieinteresēt ar savu preci. Katrs no mums piekritīs, ka daudzas no tām rada vēlmi skatīties, klausīties un galu rezultātā šo preci iegādāties un “nobaudīt”, bet daudzas ir tādas, ka gribas vienkārši izsakoties “aizspiest acis un ausis” un pāris sekundes nogaidīt? Rezultāts? - “Es principa pēc šo preci nepirkšu!” Subjektīvs viedoklis, bet domāju, ka ne vienīgais. Rodas jautājums, kādēļ tā? Un galu galā, ko darīt, lai tā nebūtu? Protams, katram no mums ir sava izvēle, uztvere, sava gaume un patika, kā arī katram mums ir savs vecums, kurš “spēlē savu lomu” katrā šajā attiecīgajā mirklī. Kā atrast izeju?
Bet varbūt es kļūdos, jo, ja raugāmies uz šo lietu no otras puses, tad varbūt mēs vērojam pašu reklāmu tikai vizuāli - izsakām viedokli par to, kritizējam, slavējam, bet nepievēršam uzmanību pašai precei, kura tiek reklamēta? Vai tā ir mūsu vaina vai tā, kas šo reklāmu rada? Kas tad ir reklāma, un kādai tai jābūt? Labas reklāmas svarīgākās īpašības ir ļoti labi formulējis viens no reklāmas teorētiķiem un praktiķiem Deivids Ogilvi: “Tātad jūs apgalvojat, ka redzējāt ģeniālu reklāmu? Es to neesmu redzējis, taču apgalvoju, kā tā ir slikta reklāma. Ja tā būtu bijusi ģeniāla, jūs runātu nevis par šo reklāmu, bet gan par šo preci.” Ir pagājuši tikai nedaudz gadi, kad mēs arvien lielāku uzmanību sākam pievērst psiholoģijai – cilvēka psihei, domāšanai, uztverei utt. Un tas ir progress. Patiesībā reklāma un cilvēka psiholoģija ir divas nedalāmas, savstarpēji saistītas lietas. Tātad, lai uzrakstītu šo darbu ir nepieciešams mums apskatīt to, kas tad vispār ir reklāma un kādi faktori ir jāņem, vērā to lietojot? Kas tad ir cilvēka uztvere un iztēle? Kā tā iedarbojas uz reklāmā redzēto? Kā pievērst reklāmai cilvēka uzmanību un radīt par to interesi? Kā mēs uztveram reklāmā redzētos tēlus un kā mūs tie piesaista?
…
