Reklāmas vēsture
Reklāma radās kā dabiska nepieciešamība, lai kāda cilvēku grupa citiem pavēstītu tās vai citas komerciāla rakstura ziņas. Kairas muzejā atrodams 2500 gadus vecs akmens, uz kura lasāms uzraksts: „Es, Rinoss no Krētas salas, skaidroju sapņus.” Tas ir viens no vissenākais reklāmveida rakstiem. Savukārt Londonā glabājās kāds Ēģiptes papiruss, kura hieroglifi vēsta, ka tiek pārdots vergs.
Agrīnie vidusslaiki ar tiem raksturīgo naturālo saimniecību un ar ārkārtīgi vājajām tirdzniecības saitēm, ar niecīgo darba ražīgumu un gandrīz vai vispārējo analfabētismu nav atstājuši nekādus reklāmas mākslas tekstu pieminekļus. Pirmo iespiesto sludinājumu ir izdevis V. Kokstons 1473. gadā. Tajā tika pavēstīts par Bībeles izdošanu. tādējādi tika sperts solis reklāmas jomā, jo šīs reklāmas lapiņas varēja nogādāt uz jebkuru pilsētu un padarīt šos reklāmas rakstura sludinājumus par visas valsts vai pat vairāku zemju ieguvumu.
Sākot ar 17. gs, sludinājumus sāka publicēt nedeļas „merkurijos”- Anglijā izplatītajās tirdzniecība sun citu jaunumu avīzēs. 1625. gadā tur tika izveidota pirmā šāda veida reklāma. Tā piedāvāja viesiem, kas to vēlās, no R-indijas saņemto tēju. 100 gadus vēlāk beidzās manufaktūras ēra un sākās pāreja uz mašinizēto lielražošanu, kas Anglijā noslēdza 19. gs. vidū. Tvaika dzinēji krasi paaugstināja darba ražīgumu, sākās strauja fabriku specializēšanās, plaši izvērtās starptautiskā tirdzniecībā. Tas viss sekmēja reklāmas attīstību tik lielā mērogā, kas vēl pirms dažiem gadu desmitiem varēja likties kaut kas pilnīgi neticams.
19. gs sākumā franču izdevējs E. Žirardēns proklamēja principus, saskaņā ar kuru lasītājam ir jāapmaksā tikai avīzei nepieciešamais papīrs, tās iespiešana un izplatīšana, bet visi pārējie izdevumi tiek segti no tiem līdzekļiem, kas saņemti no reklāmas ievietotājiem. Tas ļoti krasi samazināja vienas avīzes eksemplāra cenu, un avīzes kļuva visim pieejamas.Strauji pieauga tirāža. Līdztekus reklāmai avīzēs, sludinājumi sāka parādīties arī ielās. Tos līmēja uz māju sienām.
…
