Reklāmas ētika

Mūsdienās reklāma kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Tā mūs pavada it visur – braucot sabiedriskajā transportā vai ejot pa ielu. Reklāma redzama avīzēs un žurnālos, radio un televīzijā, uz preču iesaiņojumiem, apģērba gabaliem un reklāmu stabiem. Reklamē visu – ne tikai preces un pakalpojumus (sākot ar higiēnas precēm un beidzot ar bankām), bet arī idejas, vērtības, dzīves stilu. Reklamē, informē, ietekmē un arī piespiež.
Reklāmas kļūst uzbāzīgas. Ir jāļauj cilvēkam izvēlēties, bet ir gadījumi, kad mums nav tādas iespējas, nevar teikt, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums, bet kaut kas uz to pusi gan. Tādēļ reklāma kopumā nodara ļaunumu. Cilvēkam veidojas negatīva attieksme pret reklāmu.
Reklāma (no grieķu vārda reclamo – izsaukt) nodrošina saskarsmi starp ražotāju un patērētāju, pārdevēju un pircēju. Tās mērķis ir virzīt preci pie patērētāja. Kur ir tirgus, tur ir reklāma.
20. gadsimta beigās reklāma kļuvusi par multimiljardieru biznesu, kura apjomi strauji pieaug.
Pēc BMFC (Baltia Media Facts) datiem, Latvijas reklāmas tirgus 1997. gadā, salīdzinājumā ar 1994. gadu ir pieaudzis par 50% un sasniedzis 24 miljonus latu.
Latvijā uz vienu iedzīvotāju reklāmai tērēja 10, Somijā – 115, bet Vācijā – 259 latus.
Saskarsme starp pircēju un pārdevēju ar reklāmas starpniecību aizvien pieaug, palielinās arī tās ietekme uz patērētāju. Taču pieaug arī reklāmas kritiķu skaits. …