Katra uzņēmuma neatņemam sastāvdaļa ir kļuvusi reklāma. Pat krīzes laikā uzņēmumi turpina attīstīt un uzlabot savas mārketinga aktivitātes. Patiesībā šodien gandrīz vai nav citu iespēju tirgū izdzīvot. Taču uzņēmumam tiek piedāvāti dažādi varianti, kā reklamēt produktu/pakalpojumu. Tas nozīmē, ka uzņēmuma ir jāizvērtē potenciālie reklāmas izplatības kanāli un jāizvēlas atbilstošākais. Taču šodien ar vienu mediju kanālu bieži vien nav iespējams aizsniegt vēlamo reklāmas kampaņas mērķauditoriju. Labāks rezultāts parasti tiek panākts kombinējot dažādus reklāmas izplatības kanālus un līdzekļus, kā presi, radio, kino, vides reklāmu, televīziju, poligrāfisko reklāmu un pat netradicionālas reklāmas.
Mēs dzīvojam pasaulē, kur ir viss, ko sirds vēlas. Tikai tajās reizēs, kad sākam remontu vai celtniecību, grasāmies pirkt mēbeles vai automašīnu, mūs sāk interesēt attiecīgais tirgus piedāvājums un tikai tad mēs sākam ievērot un meklēt attiecīgos reklāmas paziņojumus. Tādēļ reklāmai ir jāspēj „iesēsties” cilvēka atmiņā. Interesanti aplūkot lielveikalu mārketingu, kur preču izvietošanas koncepcija ir šāda: visnepieciešamākās, patstāvīga pieprasījuma preces, kuru dēļ mēs arī dodamies uz veikalu (maize, sviests, piens, cukurs) atrodas pašā tirdzniecības zāles dziļumā. Lai līdz tam tiktu ir jāiziet visam lielveikalam cauri, kur pa ceļam ir augļi, sulas, konfektes, jogurti u.c. Galu galā mēs nopirksim arī ko tādu, ko pirkt nebija plānots. Izdarot šādu pirkumu, izšķiroša loma var būt avīzē vai televīzijas redzētam reklāmas aicinājumam. Reizēm arī tīri automātiski mēs paņemam no plaukta tieši reklamētos makaronus vai šokolādi. Tātad jāizvēlas tādi reklāmas izplatīšanas kanāli, kas vislielākā mērā spētu ietekmēt potenciālo klientu.
Darba pirmajā daļā aplūkosim šos reklāmas izplatīšanas veidus, savukārt otrajā daļā aplūkosim praktisku piemēru no uzņēmuma MAXIMA veiktās reklāmu kampaņas Efektologs. Šī ir viena no šobrīd efektīvākajām reklāmas kampaņām, kas ilgst nu jau ilgāk kā gadu.
Latvijas preses izdevumu tirgus atrodas stabilā attīstības stadijā. Latvijā interese par prese izdevumiem ir lielāka nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. 48,8% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem lasa vismaz vienu dienas laikrakstu, bet 48,7% reģionu iedzīvotāju- savu vietējo izdevumu. Pie tam ir jāuzsver, ka vairāki reģionālie izdevumi 2005.gadā tika slēgti. To skaits samazinājās no 63 uz 60. 2005.gadā pielikumu skaits Latvijā pieauga no 23 uz 34. Pielikumi lasītāju noskaņo uz daudzpusīgākas un izsmeļošākas informācijas saņemšanu, kā arī sniedz plašākas iespējas reklāmdevējiem, palielinot atsauksmi uz katru reklāmas meklēta publikāciju.
Vislielākā grupa ir mēneša žurnāli. 47% Latvijas iedzīvotāju lasa vismaz vienu mēneša žurnālu, to skaits no 85 ir pieaudzis līdz 90. Tradicionāli vispieprasītākie ir žurnāli sievietēm [1; 94].…
